Skoliotiskā slimība un tās izplatība saistīta ne tikai ar bērnu stājas, bet ar bērnu veselības problēmu vispār.
Skoliotiskā slimība un tās izplatība saistīta ne tikai ar bērnu stājas, bet ar bērnu veselības problēmu vispār. Latvijā bērnu veselības stāvoklis pēdējo desmit gadu laikā ievērojami pasliktinājies. Par to liecina Baltijas valstu konferencē «Bērns apdraudētā sociālā vidē» nosauktie skaitļi: līdz 8 gadu vecumam veseli ir tikai 16 procenti bērnu, bet vecumā no 15 līdz 17 gadiem – tikai 17 procenti. Arī Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē par bērnu ginekoloģijas problēmām izskanējis atzinums, ka 1. klasē tikai 5 procentiem meiteņu nav nekādu problēmu ar somatiskajām slimībām (infekcijas vai citu kaitīgo faktoru izraisītas saslimšanas) – secinājums izdarīts, novērtējot meiteņu vispārējo veselības stāvokli, sarunā par skoliotisko slimību «Zemgales Ziņām» stāsta ārste Ilga Vilka.
Ļoti daudzos gadījumos slimības izraisa psihogēni faktori, tās ir skaidri izteiktas nervu sistēmas izraisītas slimības. Līdz ar to mēs varam runāt par psihosomatiskajām saslimšanām. Ar bērnu veselības stāvokļa pasliktināšanos saistīta arī bērnu stājas pasliktināšanās.
Mazliet no slimības vēstures
Mūsu ievērojamais ortopēds profesors A.Bieziņš, kopā ar veselības iestādēm un ārstnieciskās fizkultūras dispanseru veicot pētījumus, konstatēja, ka no 1933. gada līdz 1940. gadam stājas izmaiņas bija no 30 līdz 40 procentiem bērnu. No 1958. līdz 1968. gadam vāja stāja tika konstatēta jau 40 – 50 procentiem bērnu. Šajā periodā atšķirība vēl nav tik ievērojama, bet deviņdesmito gadu publikācijās jau sastopami citi skaitļi. Varbūt nedaudz pārspīlēti un atšķirīgi no oficiālajiem statistikas pārvalžu skaitļiem – stājas traucējumi ir no 85 līdz 90 procentiem skolas vecuma bērnu.
Jaunākie dati ir 3.Vispasaules latviešu ārstu kongresa materiālos. Tajos dominēja divu iestāžu statistika: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Veselības un medicīniskās rehabilitācijas izglītības centra pētījumu rezultāti. Smagi stājas traucējumi konstatēti 62 – 65 procentiem bērnu, vidēji un vājāk izteikti stājas traucējumi ir attiecīgi 23 un 11 procentiem bērnu.
Iedzimtās un iegūtās slimības formas
Skoliotiskā slimība izveidojas uz vājas, izteikti vājas stājas fona, sevišķi displastiskās skoliozes. Šis apzīmējums izriet no slimības klasifikācijas iegūtajās un iedzimtajās. Starp dzīves laikā iegūtajām lielākā daļa ir displastiskās skoliozes, kas saistītas gan ar orgānu sistēmas saslimšanām, gan ar vāju veselības stāvokli, gan sliktu stāju, vāju muskulatūru un nepareizu skeleta sistēmas attīstību. Ir skoliozes, kuras sauc par idiopātiskajām, to izcelsme ir neskaidra. Uzskata, ka tās ir ģenētiski pārmantotas un var sākt izpausties tikai skolas vecumā. Tas ir raksturīgākais periods, kad idiopātiskajām skoliozēm nav raksturīga strauja progresēšana. Dažos gadījumos tas ir sešu septiņu gadu vecums, bet visbiežāk slimība strauji progresē vecumā no 10 līdz 12 gadiem. Slimības attīstības temps atkarīgs no tā, kā process tiek ārstēts un regulēts.
Skolioze saglabājas visu mūžu
Skoliotiskā procesa apsīkums, apstāšanās nosacīti ir 16 – 18 gadu vecums, kad bērna attīstībā beidzas pārkaulošanās (iegurņa kaula, mugurkaula skriemeļu skrimšļa) process, bet stājas izmaiņas saglabājas. Arī skoliotiskā slimība saglabājas, progress un pozitīvs ieguvums jau ir tas, ja izdodas slimības progresēšanu apstādināt pirms pārkaulošanās procesa beigām. Tas būtu galvenais skoliozes ārstēšanas uzdevums. Pēc autoru novērojumiem un statistikas datiem secināms, ka skoliotisko slimību izārstēt nevar. To var tikai apturēt un, labākajā gadījumā, par vienu pakāpi uzlabot.
Kur beidzas stājas traucējumi un sākas slimība
Nosacīti skoliotisko slimību dala četrās pakāpēs. Iedalījumam ir vairāk medicīniska nozīme, lai izvēlētos ārstēšanas principus. Novilkt robežu, kur beidzas stājas traucējumi un sākas skolioze, nav nemaz tik vienkārši. Par stājas traucējumiem uzskatāms asimetrisks ķermeņa novietojums telpā – dažādās kustībās, vispirms – stāvot. Ideāli, ja mēs savu ķermeni turam simetriski un ķermeņa vertikālā ass, kas sakrīt ar mugurkaula asi, nav izmainīta. Izmaiņas varam vērot pēc plecu locītavām, atslēgas kaulu stāvokļa, ausu ļipiņu, žokļa kaula stāvokļa attiecības pret horizontu un vertikālo asi. Tāpat simetriski novērojami citi ķermeņa anatomiskie punkti – krūšu kurvja apakšmalas, iegurņa augšējās malas stāvoklis, ceļa locītavu augstums.
Svarīgs ķermeņa vizuālais novērtējums
Vissvarīgāk ir novērtēt mugurkaula izliekumu plaknēs. Tas izdarāms, apskatot ķermeni sānskatā. Ārsts aplūko ķermeni arī no priekšpuses un mugurpuses. Ja ir stājas traucējumi, skoliotiskā slimība, vērojams mugurkaula izliekums krūšu daļā pa labi vai pa kreisi no viduslīnijas. Sānskatā redzam mugurkaula izliekumu uz aizmuguri, turklāt izliekums ir asimetrisks, ja ir skolioze. Savukārt kuprveidīgs izliekums ir kifoze. Pārmērīgu izliekumu uz priekšu vēdera apvidū, kas vērojams sānskatā, sauc par lordozi. Tā var būt gan stājas traucējums, gan kā pavadošs simptoms vai patstāvīga balstaparāta vājuma pazīme, kā arī slimība.
Slimniekam nekas nesāp
Ja ir skoliotiskā slimība, sūdzību nav. Bērnam nekas nesāp. Slimības sākšanos nemaz nepamana, ja vecāki rūpīgi nevēro bērnu. Diagnozi parasti nosaka skolas māsiņas bērnu profilaktiskajās apskatēs, ģimenes ārsti, pediatri. Dažkārt izmaiņas kā blakusparādību konstatē tikai tad, kad citas slimības dēļ bērnam izdara krūšu kurvja rentgenogrammu. Reizēm gadās, ka stājas izmaiņas konstatē šuvējas, nevarēdamas bērnam simetriski uzšūt apģērbu.
Ko darīt, konstatējot skoliozi
Šī nav tā kaite, kad var ķerties pie zālēm un slimību īsā laikā novērst. Ja tā nav idiopātiskā skolioze, slimības attīstības temps ir samērā lēns. To var konstatēt, bērnu atkārtoti novērojot. Izdarot klīniskos mērījumus, var noteikt, vai process progresē vai nē. Var pateikt, vai tas ir tikai stājas traucējums vai jau ir skoliotiskā slimība, vai arī tā saucamā skolēnu skolioze, kas ir viens no skoliozes paveidiem, kam iemesls varētu būt smagu somu nešana, nepareiza sēdēšana solā, neatbilstošu apavu valkāšana.
Slimības situācija Jelgavas skolās
1997. gadā Jelgavas skolās veikto pārbaužu rezultātu apkopojumos (tāpat kā citur) minēti ievērojami mazāki skaitļi nekā tie, kas iegūti, izdarot speciālus pētījumus, kuros tiek mērķtiecīgi vērtēta stāja pēc daudziem parametriem. Jelgavas vispārizglītojošās skolās maksimālie skaitļi tuvojas 30 procentiem no skolēnu skaita. Jāņem vērā, ka katrā skolā pārbaudes veic cits cilvēks, tāpēc to rezultāti nav uzskatāmi par pētījumu.
1. internātskola – bērniem ar skoliozi
Jelgavas 1. internātskola, kas paredzēta 150 bērniem, tika izveidota kā Rīgas speciālās skolas palīgiestāde. Mūsu skola domāta Latvijas lauku rajonu bērniem. Tur vajadzētu nokļūt grūtāk ārstējamiem bērniem, kuriem viņu dzīves vietās nav iespējama konservatīvā ārstēšana. Tie bērni, kam ir skoliotiskā slimība un nepieciešama operatīva ārstēšana, nokļūst vai nu Bērnu klīniskajā slimnīcā vai Vaivaru Nacionālā rehabilitācijas centra ķirurģijas nodaļā. Diemžēl ne visi konservatīvi ārstējamie bērni mācās Jelgavas 1. internātskolā. Iemesls tam ir gan sociālās, gan ekonomiskās, gan ģimenes problēmas. Reizēm ģimene no bērna, kam ir izteikta skolioze, vienkārši nevēlas šķirties, sevišķi ja viņam nekas nesāp. Tādēļ daudzi bērni netiek pienācīgi ārstēti.
Kā nokļūt Jelgavas 1. sanatorijas internātskolā
Vecākiem jākonsultē bērns pie ķirurga vai ortopēda. Ja izmaiņas ir lielas, jāizdara mugurkaula rentgenogramma, pēc kuras jau skaidri var atšķirt stājas traucējumus no skoliotiskās slimības. Ja diagnoze apstiprināta, ar medicīnas darbinieku nosūtījumu vecākiem kopā ar bērniem jādodas uz Jelgavas 1. internātskolu. Vispirms jāuzzina, kad ir uzņemšanas komisija. Tās datumu nosaka Izglītības ministrija – parasti maijā un augustā. Komisija ņem vērā gan medicīnisko aspektu, gan skolēna sekmes, iepriekšējās skolas raksturojumu.
Daudz kas atkarīgs no cilvēka paša
Cilvēka paša rokās ir daudz iespēju, lai izvairītos no saslimšanas. Vispirms – jāievēro veselīgs dzīvesveids. Tas ir komplekss pasākums, kurā liela loma ir vecākiem jau no bērna dzimšanas, pat vēl agrāk – jaunajām māmiņām jārūpējas, lai grūtniecība noritētu pēc iespējas labvēlīgi. Ļoti svarīgs ir pirmais dzīves gads, nedrīkst liegt bērnam krūts barošanu. Svarīgi, kā vecāki tur rokās savu bērniņu, kā viņu apmīļo, cik bieži ar viņu vingro, iet pastaigās, kā baro. Svarīgi, lai notiktu secīga pāreja no velšanās uz sēdēšanu un rāpošanu. Kājās būtu jāceļas tikai pēc šīs fāzes.
Vēlāk jāraugās, lai bērnu pareizi ēdinātu, ģērbtu, jāseko bērna kustību režīmam, pareizai guļvietai. Nedrīkst būt pārāk augsts un mīksts spilvens. Skolas gados lielu nozīmi iegūst pareizas sēdēšanas iemaņas – kāds ir galda un krēsla augstums, galda slīpums, vai bērns sēž taisni, vai «savērpis» mugurkaulu, saliecies uz vienu pusi. Tas būtu jāievēro arī bērnudārzu audzinātājām.
Pusaudža gados un darba dzīvē liela nozīme ir pareizai smagumu nešanai. Mūsu mugurkauls ir ļoti neizturīgs pret vērpes kustībām.
Jauniešu apģērbs nedrīkst būt pārāk ciešs vai tāds, kas «neelpo». Sevišķi kaitīgi ir apavi «uz platformas». Lielbritānijas izglītības ministrija pat esot aizliegusi skolās šādus apavu valkāt.
Jau krietni sen ir pierādīts, ka mēs darbojamies kā vienota sensormotorā sistēma, ka mūsu muskuļu un kaulu sistēmas darbība ir saistīta ar mūsu prāta spējām un zināšanu apguvi.
Liela loma skoliozes izcelsmē ir minerālvielām. Dažādos eksperimentos konstatēts, ka vara, B6 vitamīna, mangāna un veselas virknes citu vielu trūkums organismā veicina skoliotiskā procesa attīstību. Pastiprināta vitamīnu uzņemšana ir aktuāla, jo ir apgrūtināta C vitamīna uzsūkšanās. Svarīgi ir sabalansēti ar pārtiku uzņemt kalciju un fosforu. Diētā tas nozīmē lietot uzturā zirņus, pupas, graudaugus, kuriem nav notīrīta miziņa, burkānu, kāpostu, banānu (pēdējie trīs satur antioksidantus). Antioksidanti palīdz attīrīt šūnas no kaitīgiem savienojumiem, kas rodas vielu maiņas procesā, stresa ietekmē, ilgstoši atrodoties telpās bez saules ietekmes. No gaļas produktiem ieteicama jauna teļa gaļa, putnu gaļa, zivis, būtu jāatsakās no cūkgaļas, pieauguša liellopa gaļas.
