Pirmdien Jelgavas Amatu skolas pedagogi 70. dzīves jubilejā sveica savu kolēģi –- atviešu valodas skolotāju Mirdzu Ogurcovu.
Pirmdien Jelgavas Amatu skolas pedagogi 70. dzīves jubilejā sveica savu kolēģi –- atviešu valodas skolotāju Mirdzu Ogurcovu.
Jubilāre pedagoģiskajā darbā nostrādājusi 50 gadu jeb, kā pati smejas, – apaļu pusgadsimtu. Viņa bijusi skolotāja daudziem jelgavniekiem, pat vairākām paaudzēm, ilgus gadus būdama mazāko klašu skolotāja, vēstures skolotāja, mācību daļas vadītāja un pēdējos gados – latviešu valodas pasniedzēja Jelgavas Amatu skolā. No darba Mirdzai Ogurcovai ir grūti šķirties. Lai arī plecos ir pamatīga gadu nasta, viņas garā jūtama enerģija, optimisms un strādātprieks. Skolotāja atzīst, ka pati sevi cenšas uzmundrināt lasot.
– Es daudz lasu, sevišķi pēdējā laikā. Lasu klasiku, ko nekad agrāk nebiju darījusi, man patīk skandināvu literatūra, interesē arī trimdas autoru darbi. Lasot jaunības dienas grāmatas, tagad uztveru tās pavisam citādi, – saka jubilāre.
Mirdza izaudzinājusi divas meitas, no kurām viena arī ir skolotāja, un palīdz audzināt divas mazmeitiņas.
Ja skolotāju bijušie skolēni atceras pat pēc daudziem gadiem, tas liecina, ka bērni viņu ir mīlējuši. Tāpat ir ar skolotāju Mirdzu. Viņa neslēpj, ka visskaistākie mirkļi ir tad, kad klāt pienāk solīds kungs vai dāma un draudzīgi uzrunā, apjautājoties kā klājas.
– Grūti apjaust, ka viņš taču bijis mans skolnieks, un tagad, rau, viņam pašam pie rokas tāds pats cilvēkbērniņš, kāds kādreiz bijis viņa tētis vai mamma. Man prieks par katru, kas dzīvē kaut ko ir sasniedzis un dara ko labu, – stāsta jubilāre.
Patiesi, viņa neprot vai negrib uz bērniem dusmoties. Skolā bērni viņu parasti saucot mīļi – par Gurķīti, bet, kad skolotājai parādījies drūmāks vaigs,– vienkārši par Gurķeni.
Skolotāja uzskata, ka bērni visos laikos ir bijuši vienādi: zinātkāri, mazliet blēdīgi, bet visi mīļi. Viņa neslēpj, ka nav īpaši stingra, un tas bērniem vienmēr ir paticis.
Jelgavas Amatu skolas direktore Anastasija Piļņikova savu kolēģi raksturo kā brīnišķīgu un jauku cilvēku:
– Bērni viņu ļoti mīl un ciena. Viņa vienmēr ir labestīga, prot ieinteresēt mācīties. Darbs šeit nav no vieglajiem, skolotājai jāiemāca latviešu sarunvaloda katras specialitātes audzēkņiem: frizieriem, drēbniekiem, konditoriem.
Mirdzai Ogurcovai pedagoģiskā darba stāžs ir ievērības cienīgs, un viņa nolēmusi, ka šis būs pēdējais darba gads. Taču Amatu skolas direktore smejot saka, ka viņi ne par ko negribot tik labu skolotāju laist prom.
