Skolotājs latviešiem arvien bijis augstāks par parasto cilvēku, jo viņa vārdus padarīja dzīvus darbi.
Skolotājs latviešiem arvien bijis augstāks par parasto cilvēku, jo viņa vārdus padarīja dzīvus darbi. Visaugstāko cieņu audzinātāji sasniedza atmodas laikā. Pagasta skolotājs bija ne tikai bērnu mācītājs grāmatas lasīšanā. Viņš bija sava novada garīgais vadonis. Viņš palīdzēja tautai saglabāt ticību nākotnei un paļauties uz saviem spēkiem.
Viens no tādiem bija arī skolotājs Jānis Lauks. Viņš nākamajām paaudzēm ziedojis jaunības sparu un savu dzīvi. 15. jūlijā apritēja 110 gadu kopš viņa dzimšanas.
Vēl šodien daudzi, nu jau veci vīri un sievas, ar pateicību piemin savu kādreizējo Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijas skolotāju. Viņš vienmēr prata audzināt jauno paaudzi, sagatavot to par cienīgu Latvijas valsts nākotnes veidotāju.
Jānis Lauks dzimis 1888. gada 15. jūlijā Džūkstes pagasta Krimūnu mājās. Vecāki bija lauksaimnieki. Skolas gaitas mazais Jānis sāka Džūkstes pagastskolā, bet turpmākās izglītības gaitas viņu aizveda uz Franciju Grenobles universitāti, kur viņš trīs gadus mācījās franču valodu. Pirmā psaules kara sākumā Jānis Lauks atgriezās dzimtenē, bet bēgļu vilnis viņu aizrāva uz Krievijas sirdi Maskavu. Tur viņš no 1915. līdz 1918. gadam strādāja par franču valodas skolotāju Franču licejā un Pētera Pāvila ģimnāzijā.
Atgriezies no bēgļu gaitām, 1919. gadā Jānis Lauks izpildīja Jelgavas ģimnāzijas inspektora pienākumus. Tad viņš strādāja Hercoga Pētera ģimnāzijā un Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Skolotāja darbs viņam bija sevišķi iemīļots. Viņa bijušie skolēni un kolēģi stāsta, ka Lauks stundas pasniedzis kā rotaļādamies, ar sirsnību un laipnību, iegūdams atsaucību jauniešu sirdīs. Kolēģi Lauku raksturo kā atsaucīgas sabiedrības cilvēku. Viņš vienmēr sabiedrībā atradies uzmanības centrā, dzirkstīdams ar savām runas dāvanām.
Jānis Lauks ir sarakstījis franču valodas mācību grāmatas, rediģējis franču latviešu vārdnīcu. Rakstījis par skolu un mākslas dzīvi. Bijis muzikāls, spēlējis vijoli un klavieres.
Jānis Lauks bija spilgta un interesanta personība. Pedagoga profesijas prestižs, tieksme pēc izglītības un spējas valodās ietekmēja Jāni Lauku izglītības ceļa izvēlē.
1943. gada 1. augustā viņš šķīrās no skolotāju saimes, aiziedams dzīvot un strādāt uz savām lauku mājām. Lielā audzēkņu saime izjuta patiesu nožēlu. Neviens nevarēja iedomāties, ka jau pēc dažiem mēnešiem pienāks lielās šķiršanās brīdis no šīs zemes gaitām: Jānis Lauks miris 1944. gada 15. janvārī, apbedīts Džūkstes kapsētā.
Visiem, kas pazina skolotāju Jāni Lauku, viņš palicis atmiņā kā audzinātājs, kas savu audzēkņu sirdīs vienmēr prata atrast labāko un daiļāko.
