«Zināms, ka turpmāk mūsu skolā būs problēmas ar ģeogrāfijas, ķīmijas, bioloģijas, mākslas, fizikas skolotājiem, darbu domā atstāt angļu valodas pasniedzēja, un arī es par savu nākotni skolā tik drošs vis neesmu,» atzīst Teteles pamatskolas direktors Antons Želna. Katru dienu pilsētas un rajona Izglītības pārvaldē tiek saņemti arvien jauni iesniegumi un signāli no skolām, kur darba vietas pamet pensionētie pedagogi.
Jelgavas Izglītības pārvaldē līdz piektdienas rītam saņemti 34 pensionēto pedagogu atlūgumi, un to skaitam ir tendence augt, saka pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Arī rajona skolās notiek tas pats. Skolu direktori ir sašutuši un pieļauj iespēju, ka vairākās mācību iestādēs būs nopietnas problēmas ar pedagogu sastāvu. Turklāt, ja skolotāju darba samaksa tiks samazināta tā, kā to pašlaik plāno Izglītības ministrija, ticamākais, pedagogi vienosies protestā un jaunajā mācību gadā darbu skolā nesāks. Skolotāji raksta atlūgumus«Pieļauju iespēju, ka daudzi vēl gaida apstiprinājumu par skolotāju pamatalgas likmi. Ja tā būs tik zema, kā presē tiek runāts, daudzi pensionētie pedagogi pārtrauks darbu skolā,» spriež G.Auza.Arī rajona Izglītības pārvaldes vadītāju Uldi Gāli māc bažas par skolotāju nākotni, jo jau tagad katrā rajona izglītības iestādē ir kāds pensionēts pedagogs, kas iesniedzis atlūgumu.«Precīzu skaitu vēl nevaru pateikt, jo atlūgumi tiek iesniegti skolu direktoriem, bet skaidrs, ka darbu gatavi atstāt ļoti daudz pedagogu,» atzīst U.Gāle. Rajona skolās no 500 skolotājiem aptuveni ceturtā daļa ir pensijas vecumā. Nebūs, kas mācaĪstens trauksmes zvans atskanējis jau no vairākām lauku skolām. Piemēram, Teteles pamatskola no jaunā mācību gada draud palikt bez septiņiem pedagogiem un skolas direktora. No viņiem atlūgumus iesnieguši jau pieci.«Darbu pamet ne tikai skolotāji, bet arī tehniskie darbinieki. Situācija skolā ir vairāk nekā katastrofāla. Ir mācību priekšmeti, kur skolotājiem nav iespējams nodrošināt pilnu darba likmi, un jaunie par tik zemu atalgojumu uz lauku skolām strādāt nenāks,» pārliecināts Teteles pamatskolas direktors Antons Želna. Jūlijā skolas direktors vērsīsies pie jaunā Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja un izglītības pārvaldes speciālista, lai meklētu risinājumus, kā glābt skolu.Arī Zaļenieku pamatskolā, Līvbērzes vidusskolā un citās mācību iestādēs atlūgumus iesnieguši vairāki pedagogi, tajā skaitā eksakto priekšmetu skolotāji.Izglītības sistēmas vadītāji un pedagogi pārliecināti, ka no katras bezizejas ir kāda izeja, tikai tā steidzami jāmeklē.«Jārod alternatīvas un, ja Nodarbinātības valsts aģentūra nespēj aizpildīt pensionētā skolotāja vakanci, jāļauj skolotājam turpināt strādāt skolā ar nosacījumu, ka viņi saņem gan algu, gan pensiju pilnā apmērā. Tas būtu tikai godīgi,» pārliecināts U.Gāle. Viņš uzskata, ka solītās stipendijas jaunajiem pedagogiem nav tik ātri ieviešamas praksē, un piebilst, ka skolotāji jau tagad izteikuši nopietnus brīdinājumus jauno mācību gadu nesākt. Teteles pamatskolas direktors uzskata, ka pensionētajiem pedagogiem jāļauj turpināt darbu skolā, nosakot algas un pensijas kopīgos «griestus», kā tas esot Itālijā, kur pensionēts skolotājs drīkstot saņemt ne vairāk kā 3000 eiro mēnesī. Direktors lēš, ka Latvijā tie varētu būt 300 latu. G.Auza «Ziņām» atzīst, ka savā mūžā neatceras tik krasu pedagogu darba samaksas samazinājumu un tik mazu atalgojumu. «Manī joprojām saglabājas optimisms, ka valdība tomēr spēs atrast risinājumus un nepieļaus likmes samazinājumu zem 200 latiem. Es ļoti ceru. Bet jau tagad tiem pedagogiem, kas izlēmuši neturpināt darbu skolā, no sirds saku lielu paldies par ieguldīto un pašaizliedzīgo darbu, izglītojot mūsu bērnus,» teic G.Auza.
