Kādā karstā vasaras dienā Rīgas Tehniskās universitātes docente Karine Organisjana pastaigājusies gar jūras malu un ieraudzījusi trīs milzīgas caurspīdīgas plastikāta bumbas, kurās atradās cilvēki. Vērojot, kā viņi cenšas noturēt līdzsvaru, docentē radās virkne jautājumu. Piemēram, kā cilvēki iekļuva bumbās, vai nepastāv risks, ka viņi varētu aizpeldēt tālu no krasta, vai cilvēkiem ir, ko elpot. Šos jautājumus taču būtu iespējams uzdot skolēniem, spriedusi docente. Viņi varētu, piemēram, pētīt siltumnīcas efekta būtību, noteikt bumbas tilpumu, saprast, pēc cik ilga laika tajā varētu aptrūkties skābeklis. Noskaidrot, kā vārds «bumba» skan dažādās valodās, kad tā kā izklaides un prieka avots parādījusies vēsturē. Taču, lai to izdarītu, nepieciešama dažādu mācību priekšmetu skolotāju sadarbība. Nu tā iespējama ES līdzfinansētā projektā, ko īsteno Latvijas Universitāte. K.Organisjana, kas apraksta piemērus ar bumbu, ir projekta vadošā pētniece, un tas vērsts uz starpdisciplināras mācību vides izveidi, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību. Viena no piecām skolām, kurā jaunā metodika tiks izmēģināta, ir Jelgavas 1. ģimnāzija.«Darbs pamatā balstīsies uz vienu 10. klasi, kura apgūst vispārizglītojošo programmu. Novembra beigās, decembra sākumā viņi sāks risināt uzdevumus, ko būs izveidojušas trīs dažādu priekšmetu mūsu skolas skolotāju grupas,» stāsta izglītības iestādes direktora vietniece Maija Actiņa, sagaidot no projekta labu rezultātu. Tajā paustā ideja gan nav kas nebijis vai revolucionārs. Reālajai dzīvei pietuvinātas zināšanas akcentētas arī jaunajā dabaszinību projektā, un par starppriekšmetu saikni runāts jau sen, tomēr bez nepieciešamā vēriena. «Līdz šim skolotājam bija jānorāda, kurā priekšmetā šī saikne varētu būt. Piemēram, latviešu valodā skolēni tulkoja Gētes darbu fragmentus, ko apguva vācu valodā. Savukārt projekta uzdevumos varēs reāli redzēt, kā saistītas gan valodas, gan vēsture, fizika un matemātika,» norāda M.Actiņa.Lai sagatavotu un atrisinātu starpdisciplinārus uzdevumus, protams, nepieciešams papildu darbs un laiks gan pedagogiem, gan audzēkņiem. Tāpēc nav paredzēts, ka jaunajai metodikai tiktu pielāgots viss mācību process. Sākumā plānots, ka ar jaunajiem uzdevumiem skolēni strādās tikai trīs dienas. Savukārt pēc projekta jāvēro, kā tas būs iedzīvojies kopumā. «Varbūt tēmas savā starpā saskaņos ne vairs septiņi, bet divi trīs skolotāji. Taču arī tas skolēniem palīdzēs,» pārliecināta 1. ģimnāzijas direktora vietniece.
