«Atklāti sakot, ir šoks par patlaban izglītībā notiekošo, piemēram, par pirmo pēc samazinājuma saņemto algu. Ar streiku gan droši vien neko nepanāksim, bet nedrīkstam klusēt par valdības attieksmi pret skolotājiem,» daudzu pedagogu viedokli pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Ozolnieku un Jelgavas novadu pirmorganizācijas vadītāja Tamāra Pokrovska. Patlaban izglītības iestādēs notiek apspriešana, vai un kā piedalīties streikā, kas varētu notikt novembra pirmajās nedēļās.
«Lai gan streiks nav labākā protesta forma, jo no tā cieš skolēni, tomēr, skatoties uz algu, tas spiež mūs pieņemt tik radikālus lēmumus. Mums sevi jāparāda! Ceram arī uz vecāku un sabiedrības sapratni,» pauž Jelgavas Valsts ģimnāzijas LIZDA dalīborganizācijas vadītāja Sanita Titova, apliecinot, ka streikot gatava visa izglītības iestāde.Prasa lielāku finansējumuGalvenā Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasība, kas nosūtīta arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ir nākamā gada budžetā palielināt finansējumu izglītībai, lai, piemēram, 463 latu vietā vienam skolēnam «sekotu» vismaz 770 latu. Tas savukārt ļautu paaugstināt normēto skolēnu skaita koeficientu 1. – 4. klasēs no 0,75 līdz vienam, kā arī ieviest iedzīvotāju skaita blīvuma koeficientu. Atbildes vēstulē IZM pauž, ka no 2010. gada 1. janvāra plānots, ka finansējums vienam skolēnam varētu tikt palielināts līdz 650 latiem, kas nodrošinātu pagarināto grupu darbu, samaksu par rakstu darbu labošanu un citiem pedagogu pienākumiem.Tomēr ministrija uzskata par nelietderīgu apturēt skolēnu skaita attiecības pieaugumu uz vienu pedagoga mēneša darba algas likmi, ko arī prasa arodbiedrība. Patlaban skolēnu skaits uz pedagoģisko likmi novados ir astoņi, bet republikāniskajās pilsētas – 10,2 audzēkņi, kas joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā.Arodbiedrība iestājas arī par zinātnes bāzes finansējumu vismaz 12,6 miljonu latu apmērā un prasa piešķirt vairāk līdzekļu profesionālajai izglītībai. Patlaban finansējums šo programmu īstenošanai ir 6,8 miljoni latu, bet nepieciešami vismaz 13,2 miljoni. Lai kaut daļēji risinātu šo situāciju, IZM izstrādājusi priekšlikumus finansējuma pārdalei 2,6 miljonu apmērā no mērķdotācijām pašvaldībām speciālas izglītības iestāžu uzturēšanai. Nav izlemts, cik ilgi streikos«Jelgavas skolotāji streikam gatavojas. Patlaban katrs kolektīvs apspriež prasības un iespējamo tā norisi, tomēr LIZDA par to vēl tikai lems savā sēdē 21. oktobrī,» apliecina arodbiedrības Jelgavas pirmorganizācijas vadītāja Anastasija Piļņikova. Zināms, ka savu nostāju gatavas paust ne tikai visu līmeņu vispārizglītojošās mācību iestādes, bet arī profesionālās. Pedagogu vidū vēl gan nav vienprātības par protesta ilgumu. «Domāju, sākumā pietiktu ar vienas dienas brīdinājumstreiku,» tā T.Pokrovska. Arodbiedrības prasības Pieprasīt 2010. gada budžetā palielināt finansējumu izglītības nozarei. Nepieļaut tālāku finansējuma samazinājumu augstākai izglītībai. Pieprasīt, lai pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba samaksu nosaka Ministru kabinets.
