Izglītības darbinieki no visas valsts vakar pulcējās arodbiedrības organizētajā piketā netālu no Saeimas.
Izglītības darbinieki no visas valsts vakar pulcējās arodbiedrības organizētajā piketā netālu no Saeimas, lai tiktos ar deputātiem un valdības pārstāvjiem un prasītu Izglītības likuma 53. panta 2. daļas (par skolotāju algu palielināšanu) izpildi ar 2000. gada 1. janvāri.
Pirmie uz piketu bija ieradušies Rīgas, Jūrmalas un tuvāko rajonu – Ogres un Jelgavas – izglītības darbinieki. Vēlāk viņiem pievienojās Jelgavas rajona skolotāji.
Apņēmības pilna bija Jelgavas izglītības darbinieku arodkomitejas priekšsēdētāja Anastasija Piļņikova:
– Mums šeit ir jāstāv, jo esam pelnījuši cilvēcīgu dzīvi. Ja jau ierēdņiem ir par maz ar divdesmit minimālajām algām, tad mēs prasām tikai divas minimālās algas. Viņiem vajadzēs dalīties!
Ar lauku skolotājiem solidarizējās Rīgas pedagogi, kaut sabiedrībā ir nostiprinājies priekšstats par galvaspilsētas izglītības darbinieku lielāku atalgojumu sakarā ar iespējām saņemt pašvaldības piemaksas.
– Rīgā visiem pakalpojumiem ir ļoti augstas izmaksas, pārtikai un apģērbam līdzekļu paliek maz. Jums, skolotājiem laukos, ir dārziņi. Tomēr kaut kas izaug. Dzīves līmenis ir ļoti zems gan skolotājiem laukos, gan pilsētā, tāpēc mums jābūt vienotiem, – savu viedokli pauda Rīgas 57. vidusskolas skolotāja.
Pedagogi emocionāli runāja par ikdienu uz izdzīvošanas robežas, pauda bažas par pasniedzēju trūkumu pat Rīgas izglītības iestādēs. Skolotājus uzklausīja izglītības ministre Silva Golde. Viņa izteica cerību, ka Saeima atradīs iespējas finansēt Izglītības likuma 53. panta 2. daļas izpildi. Te sava vēlēšanās pildīt pirmsvēlēšanu solījumus jāparāda darbos it visām partijām. Situācijai, kad darbu skolā izvēlēsies tikai vājāk sagatavotie augstskolu beidzēji, ar laiku būs bumeranga efekts, kas skars visu tautsaimniecību.
Viedokļus par algu reformas īstenošanu piketētājiem izteica gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti.
