Neieviešot jauno atalgojuma modeli, kas paredzēja pāreju uz 36 stundu darba nedēļu un lielāku algu, šajā mācību gadā mūsu puses vispārizglītojošo skolu skolotāji par likmi jeb 21 kontaktstundu nedēļā atkarībā no skolēnu skaita turpina saņemt 420–480 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī. Tas nav nobremzējis pedagogus, kas šogad tikai sāk darbu skolā.
«Ja es gribētu lielāku algu, man būtu jāmeklē cita profesija. Nav arī jēgas minēt, cik tā varētu būt, ieviešot jauno atalgojuma modeli, jo vienu brīdi saka tā, otru – šā. Lai strādātu par skolotāju, jābūt vēlmei katru dienu stāties bērnu priekšā, un man tāda ir. Palīdz arī draudzīgais un atsaucīgais kolektīvs,» motivāciju kļūt par pedagoģi atklāj Kalnciema vidusskolas jaunā sākumskolas skolotāja Undīne Spriesle, kurai uzticēti 14 aktīvi un zinātkāri «pirmīši».
Ievēro principu «nauda seko skolēnam»
Saglabājot līdzšinējo atalgojuma aprēķina kārtību, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skolotāji, kuru pedagoģiskais darba stāžs ir mazāks par pieciem gadiem, par slodzi saņem ne mazāk par 405 eiro. Tie, kuri skolā strādājuši piecus līdz desmit gadus – 413 eiro, bet ilgāk par desmit gadiem – 420 eiro mēnesī.
«Pagājušajā mācību gadā mūsu novadā pedagogu algas likmes pamatā bija par desmit eiro un atsevišķās skolās vēl vairāk augstākas nekā minimālās likmes. Pašvaldībā cenšamies ievērot principu «nauda seko skolēnam», lai skolas, kurās ir lielāks klašu piepildījums, varētu likmes atbilstoši paaugstināt. Šo principu saglabājam arī šogad,» stāsta Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa.
Viņa piebilst, ka pedagogu sastāvs novada skolās ir nokomplektēts – skolēniem savas zināšanas nodod 400 vispārējās izglītības skolotāju. Darbu izglītības iestādēs sākušas arī divas jaunas skolotājas – U.Spriesle un Olga Fjodorova, kas vada sporta stundas Staļģenes vidusskolā. Slodžu sadalījums Jelgavas novada pedagogiem ir no pusslodzes līdz 40 stundām nedēļā, bet pārsvarā viņi strādā vairāk nekā likmi, atklāj G.Avotiņa. «Skolotāju skaits, kas strādā vairākās skolās, šogad nav palielinājies. Šī darbu apvienošana vairāk saistās ar atsevišķu mācību priekšmetu pedagogu deficītu visā valstī, ne tik daudz ar to, ka skolā nebūtu slodzes nodrošināšanai pietiekams stundu skaits. Daudzi mūsu pedagogi ir ieguvuši papildu specialitātes un var mācīt vairākus mācību priekšmetus. Līdz ar to viņiem ir lielākas iespējas palikt darbā vienā skolā,» skaidro novada Izglītības pārvaldes vadītāja. Šogad mācības vispārizglītojošajās programmās novadā sāka 2479 skolēni, kas ir par 50 mazāk nekā pērn.
Nevienlīdzības bedre padziļināsies
Ozolnieku novada skolās mācības šogad sākuši 939 skolēni, kurus izglītos 124 pedagogi. Kā atzīst pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle, skolotāju algas arī Ozolniekos saglabājušās iepriekšējā gada līmenī – no 420 līdz 455 eiro par likmi.
Savukārt Jelgavā pašvaldības vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, kuru darba samaksa tiek finansēta no valsts mērķdotācijas pašvaldībām, mēneša darba algas likme par 21 darba stundu nedēļā, ievērojot pedagoģiskā darba stāžu, noteikta no 466 līdz 480 eiro, informē Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Viņa piebilst, ka pedagogi, par kuru darbu maksā pašvaldība, saņem no 435 līdz 450 eiro par likmi. Tāpat šajā mācību gadā mēneša darba algas likme nav mainīta interešu izglītības, internātpamatskolu un Mākslas skolas pedagogiem.
Kā ziņo aģentūra LETA, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paudusi pārliecību, ka šogad, neieviešot jauno atalgojuma modeli, «nevienlīdzības «bedre» padziļināsies pedagogu neapmierinātības izteiksmē». Patlaban skolotājiem Latvijā jāsamierinās ne tikai ar atšķirīgu atalgojumu, bet arī pārstrādāšanos, kas rodas, mācot vairākās izglītības iestādēs, kur nereti jāstāv vien dažu skolēnu priekšā, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. ◆
