Ar Ministru prezidenta pateicību par pašaizliedzīgu un ilggadēju darbu Jelgavas skolās iesākās trešdienas rīts fizikas skolotājam Andrejam Sālzirnim. Viņš atzīst, ka valdības vadītāja pateicība viņam ir pārsteigums. Nesen A.Sālzirni 75 gadu jubilejā Spīdolas ģimnāzijā jau sveica. Uz sumināšanu bija ieradušies arī kolēģi no Tehnoloģiju vidusskolas, kur viņš nostrādāja gandrīz četrdesmit gadu. Taču izrādījās, ka vēl pienākas sveiciens no premjera Māra Kučinska.
Sveicina tie, kas dabūjuši bārienu
“Gadi ir sakrājušies, pedagoģiskais stāžs man ir piecdesmit gadu,” atzīst skolotājs. Bet cik ilgi vēl plānots strādāt? “Tas ir Dieva ziņā. Ja mājās ilgstoši sēdēsi, tad cauri. Strādāšu, kamēr varēšu,” atklāj A.Sālzirnis.
Izturību un možumu viņam dod apkārtējie cilvēki. Tostarp arī skolēni, kas neļauj gulēt uz lauriem. “Ir vienmēr jādomā kaut kas jauns, lai viņiem ir interesanti un arī pašam prieks strādāt,” secina skolotājs.
Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse teic, ka A.Sālzirnis ir ārkārtīgi jauneklīgs, pat azartisks domāšanā. Bērnus viņš vadā pa mācību ekskursijām uz Daugavas kaskādes spēkstacijām, pērn pats piedalījās Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas rīkotājā ekskursijā uz Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) centru Ženēvā, kur pēta Visuma vissīkākās daļiņas.
A.Sālzirņa skolniece savulaik Jelgavas 1. ģimnāzijā un tagad kolēģe Elīna Apsīte priecājas, ka skolotājs piekritis piedalīties Spīdolas ģimnāzijas teātrī, kur skolēni kopā ar pedagogiem iestudē Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”. “Grib mani uzspert gaisā!” smejas Ābrama lomas tēlotājs A.Sālzirnis.
Spīdolas ģimnāzijā strādā vēl trīs viņa skolnieces – Ritma Tīrumniece, Dace Lejēja un Kadija Līkanse. “Dažkārt skolēni, ar kuriem skolā esmu visvairāk bāries (gadījies, ka palaidņi fizikas kabineta slēdzenē sabāž sērkociņus, lai skolotājs nevarētu atslēgt durvis), pēc gadiem uz ielas ir tie lielākie sveicinātāji,” pasmaida A.Sālzirnis. Mācot skolēnus, viņš cenšas parādīt, ka fizikas likumus var saskatīt gan dārzā, gan virtuvē, ka to zināšana palīdz cilvēkam saprast un uzlabot dzīvi.
“Trimda” pie krustvecākiem pievērsa laukiem
A.Sālzirnis ir dzimis Jelgavā, taču pamatskolas klasēs mācījies Matīšos un Cēsīs. Dzīve laukos bija saistīta ar to, ka 1949. gadā Andreja tēvu inženieri Pēteri Sālzirni izsūtīja uz Sibīriju. “Māte palika ar trim bērniem. Es tiku nosūtīts pie krusttēva Ernesta Martinsona ģimenes Matīšos. Krusttēvs strādāja kolhozā par brigadieri, un arī es ieinteresējos par lauku darbiem,” paskaidro A.Sālzirnis.
Pēc tēva atgriešanās 1957. gadā ģimene pārcēlās uz Jelgavu, kur Andrejs matemātikas skolotāja Alda Baloža klasē pabeidza 2. vidusskolu. Kopš bērnības Matīšos Andrejam paredzēja agronoma profesiju. Viņš arī iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. 1962. gadā, kad saasinājās starptautiskais stāvoklis, Andreju kopā ar daudziem kursabiedriem uz trim gadiem iesauca armijā. Padomju laika ideoloģisko smadzeņu skalošanu viņš, sekmīgi uzdienējoties līdz vecākajam seržantam, laidis gar ausīm. Bet par karadienestā iemācīto disciplīnu, vadības prasmēm gan ir pateicīgs. Domāju, ka arī tagad jauniešiem nenāktu par sliktu varbūt gadu pavadīt militārajā dienestā. Būtu stingrāka stāja,” spriež skolotājs.
Viņa jaunībā militārā dienesta negatīvās sekas bija tādas, ka daudzi iesauktie studenti pēc atgriešanās mājās studijas neturpināja. Taču A.Sālzirnis atgriezās augstskolā un saņēma gan diplomu, gan darba piedāvājumu palikt savā fakultātē un studēt aspirantūrā, ko piedāvāja tikai labākajiem absolventiem.
Ar skolēniem no 1979. gada
1979. gadā A.Sālzirnis saņēma piedāvājumu strādāt par fizikas skolotāju Jelgavas 1. vidusskolā, kas vēlāk pārtapa par Tehnoloģiju vidusskolu. 1979. gadā uz jaunuzcelto skolas ēku Meiju ceļā tika pārnests fizikas kabineta aprīkojums. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, skolai piedaloties ES atbalstītā projektā, fizikas kabineta aprīkojumu izdevās ievērojami uzlabot. 1991. gada janvārī no 1. vidusskolas viņš kopā ar direktoru Elmāru Sakni un citiem kolēģiem brauca uz barikādēm atjaunot Latvijas valsti.
Brīvajā laikā skolotājam patīk lasīt grāmatas, kā arī apmeklēt koncertus un teātra izrādes. Katru dienu viņš cenšas kādus piecpadsmit un pat divdesmit kilometrus nobraukt ar velosipēdu. Tas, viņaprāt, der gan veselībai, gan prātam, modri vērojot, kas notiek mūsu apkārtnē.
