Kā jūs vērtējat jaunās valdības iecerēto izglītības sistēmas «optimizāciju» – skolotāju un skolu skaita samazināšanu, skolēnu skaita palielināšanu uz vienu pedagoģisko likmi?
Kā jūs vērtējat jaunās valdības iecerēto izglītības sistēmas «optimizāciju» – skolotāju un skolu skaita samazināšanu, skolēnu skaita palielināšanu uz vienu pedagoģisko likmi?
Ingus Leilands, Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietnieks, mūzikas skolotājs:
Šādas «optimizācijas» rezultātā palielināsies skolotāju slodze un radīsies psiholoģisks saspīlējums. Iespējams, ka tas varētu atstāt iespaidu arī uz izglītības kvalitāti. Ja šādu reformu īsteno, jāveic nopietna kadru atlase. Bet tādā gadījumā būtu attiecīgi jāpalielina alga – skaitlim galā jāpieliek viena nullīte. Pašlaik skolotāju algas ir nožēlojamas.
Ruta Matrovska, Jelgavas
2. ģimnāzijas matemātikas skolotāja:
Visi saprot, ka vieglāk ir strādāt ar mazāk skolēniem. Bet valdība to negrib saprast, tikai pieņem vienkāršāko variantu. No tā noteikti cietīs izglītības kvalitāte. Par algām var diskutēt, jo visiem tas ir sāpīgs jautājums. Es domāju, ja arī tās tiks palielinātas, tas nenotiks tik drīz. Manuprāt, jaunās valdības iecerētās pārmaiņas nav īstenojamas. Lai gan jaunajā Izglītības likumā ir teikts, ka zemākās kategorijas skolotājam jau 2000. gadā būs jāsaņem atalgojums divu minimālo algu apmērā, uzskatu, ka arī to valdība nespēs nodrošināt, un šī iespējamā reforma ir tikai runāšana. Bet, ja tomēr tā notiktu, iespējams, ka skolotāji protestētu.
Ilze Indrikova, Amatu skolas direktores vietniece:
Šāda reforma ir vērtējama negatīvi. Ja ir runa par arodskolām, tad tas ir pilnīgs absurds. Mums jau tāpat nesanāk vajadzīgā 21 stunda, turklāt nav arī tik daudz audzēkņu. Ja vēl būs jāpalielina to skaits, tas nozīmē, ka skolotāji strādās par pusvelti. Mēs ceram, ka kaut kas mainīsies, taču ne jau šādas «optimizācijas» ceļā.
Sagatavoja Anda Austruma
