Vārpas ciems nav pagasta tāla nomale, bet vieta ar pašapziņu.
Ja karstā atvasaras dienā ar velosipēdu minies pa Jelgavas nomali Miezītes pusē, tad ne tik viegli atradīsi mājas, kur vari palūgt padzerties. Dominē jaunbūvētas, glītas fasādes, bērnu mazapskraidīti pagalmi ar nofrizētu zālīti, augsti žogi, vietām vēl rej nikni suņi. Vairākas savrupmājas gadiem stāv nepabeigtas un savā dvēselē ir pilnīgi mēmas… Bet atliek izbraukt vien nepilnu kilometru cauri Šūmaņu mežiņam, kad nokļūsti laukos – Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā. Lieki negribas idealizēt lauku cilvēku sirsnību, bet šoruden tiešām gadījās tā, ka, lūdzot ūdeni, saimniece ielēja pienu un vēl ābolus pielika klāt. Protams, šajā ciemā, tāpat kā daudzviet laukos, trūkst nolaizītas kārtības, un šķiet, Vārpā nav tāda punkta, no kuras neredzēsi kādu graustu vai vismaz autovraku. Tomēr ap divsimt cilvēku tur dzīvo, un viņu dzīves kvalitāte ir tāda, ka uz pensionāru ballēm, vīru spēlēm, ģimeņu sarīkojumiem šurp braucot pat no Līvbērzes. «Vārpas» laiks bija saimnieciskākais Kopš 19. gadsimta beigām gandrīz simt gadu te Lielupes kreisajā krastā atradās kuģu pietura Stūrmaņi (par to upes krastā liecina vecie koka pāļi), no 1919. gada Brīvības cīņu vēstures zināmas Vilkabūdas, Sarkankrogs… Vārpas nosaukumu ciems mantojis no piecdesmitajiem, sešdesmitajiem gadiem, kad šādi sauca vietējo kopsaimniecību jeb kolhozu. Kā atceras vārpeniece kopš 1955. gada pensionētā lopkopēju brigadiere Skaidrīte Smilga, vēl agrāk šeit atradies kolhozs «Staļina ērglis», septiņdesmitajos gados pie Pļerrām (Lielupes labajā krastā) darbojusies pārceltuve un ciems bijis pievienots Valgundei. Taču septiņdesmitajos gados šo vietu pievienoja tagadējai agrofirmai «Jelgava», kuras centrs vēl aizvien ir Līvbērzē. Ja salīdzina ar kolhozu laikiem, kad lopus audzēja gan Cimālēs, gan Meskās, gan Upmaļos un citās fermās un sienu pļāva pat lidlaukā, tagadējais lauksaimnieciskās ražošanas apjoms ir krietni samazinājies. Vecā brigadiere Smilga atzīst, ka trūkst arī cilvēku, kuri gribētu un varētu strādāt laukos. Attīstība nav daudzveidīgaTomēr agrofirmas «Jelgava» direktors Edgars Silakalns, kura uzņēmums tagad ir vienīgais ražotājs Vārpas ciemā, noskaņots lietišķi un diezgan optimistiski. Attīstās slaucamo govju komplekss «Liepas» (tajā nodarbināti vairāk nekā desmit lopkopju), polderētajos laukos lopbarībai aug kukurūza. Taču citas attīstības iespējas viņš lāgā neredz. «Vienu laiku bija modē runāt, ka laukos būtu vajadzīga uzņēmējdarbības diversifikācija jeb dažādošana. Tie gan ir tukši vārdi, ja nav ievērojamu ieguldījumu un netiek saņemts valsts atbalsts,» teic uzņēmējs.Novada deputātei līvbērzniecei Ilzei Vītolai ir doma, ka Vārpas ciemā varētu attīstīt tūrismu, Svētē pie Apiņu tilta atrodas dabas liegums palieņu pļavas, kur pavasaros salido simtiem putnu. Rīko kaut dabas mācības stundu! Kopš Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem 90 gadu jubilejas, ko atzīmēja pagājušajā sestdienā, Vārpas ciema centrā ir vēl viens tūrisma objekts – piemiņas akmens kapteiņa Artūra Kēlera bataljonam. Var cerēt, ka attīstīsies Jelgavas lidlauks, kura skrejceļš aiziet līdz ciema robežām. Tomēr pagaidām tā ir visai miglaina perspektīva. Vismaz centrs ir«Tas bija tālredzīgs ilggadējās pagasta padomes priekšsēdētājas Nellijas Empeles lēmums, ka deviņdesmito gadu vidū pašvaldība atpirka no Jelgavas patērētāju biedrības izputējušo veikalu un izveidoja centru «Vārpa». Citādi te būtu pavisam nomaļa vieta,» teic centra vadītāja Smaida Vērza. «Darba vietu trūkums Vārpas ciemā nebūtu liela bēda, jo tuvu atrodas Jelgava. Taču bēdīgākais ir tas, ka ciemā nevar saņemt būvatļaujas, ja vien ēka netiek būvēta uz veciem pamatiem. Šeit skaitās applūstošā teritorija. Vairākas jaunas ģimenes gribēja būvēt mājas, taču atļauju nesaņēma,» piebilst studente vārpeniece Marina Vielecka. Savu centru «Vārpa» ciema iedzīvotāji ir iecienījuši. Nāk uz ģimenes ārsta pieņemšanām, pirti, mazgā veļu, nodarbojas ar floristiku, datorā pārlūko internetu, pasūta bibliotēkā grāmatas, vingro ar trenažieriem. Kā atzīst vārpeniece Marita Ādamsone, tā ir droša vieta, kur pēc skolas atnākt bērniem. Notiek arī pasākumi. Pašu spēkiem jumts gatavsCentrā «Vārpa» dzimst arī idejas, kas sekmīgi atbalstītas projektos. Piemēram, pērnvasar Cimāļu astoņu dzīvokļu mājas iedzīvotāji nomainīja tai jumtu. Vecais šīferis bijis caurs, lietusūdens tecēja, un iedzīvotāji vienojās, ka sametīs pa divsimt latiem. Projekta «Darīsim paši!» konkursā izdevās piesaistīt vēl piecsimt latu no Nīderlandes fonda KNHM, un divās ar pusi dienās mājai jumts bija gatavs. «Es pati baidos no augstuma, un tās dienas man no uztraukuma asinsspiediens lēkāja. Taču viss izdevās labi,» stāsta projekta vadītāja M.Ādamsone. Konsultants tehniskajos jautājumos bija šajā mājā augušais Oļegs Rimdjonoks. Citus meistarus nevajadzēja, un arī projekta tāmē nauda tiem nebija paredzēta. Turklāt, visus izdevumus summējot, 240 latu palikuši pāri, kas dzīvokļu īpašniekiem izmaksāti atpakaļ. Pati Marita pēc izglītības ir veterinārfeldšere un tagad strādā par sanitāri Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Agrāk Vārpā viņa vadījusi lopkopēju brigādi, kur arī izkopts uzņēmīgas rīkotājas talants.
