Ir visai loģiski, ka profesionālam politiķim ir jābūt apveltītam vismaz ar elementāru aktiermākslu.
Ir visai loģiski, ka profesionālam politiķim ir jābūt apveltītam vismaz ar elementāru aktiermākslu. Zināms taču, ka reizēm spēja pareizi uzvesties īstajās situācijās un oratora dotības politiķim ceļā uz Saeimu var palīdzēt daudz vairāk nekā pārdomāta un smalki izstrādāta partijas programma vai padarītie darbi. Nupat kā jautrība mūsu zemītē sākusi sist augstu vilni, jo politiķi, kā izskatās, nesmādē nekādas iespējas paaugstināt reitingus pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tikai šajā gadījumā atļaujiet sabiedrībai izdarīt savus secinājumus par vienu otru sabiedrisko attiecību aktivitāti!
Nenoliedzami, pašu fantastiskāko dāvanu saviem skatītājiem Jāņos sagādāja telekompānija LNT, līgodienas raidījumā «Nedēļa» piedāvājot noskatīties fragmentus no nemirstīgās Rūdolfa Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» augstāko mūsu valsts amatpersonu izpildījumā, uz atsevišķām lomām pieaicinot pa kādai tīši ar politiku nesaistītai prominencei. Par kvalitatīvu tēla atveidošanu gan varētu uzskatīt tikai sociāldemokrātu Saeimas deputātes Violas Lāzo skatuvisko sniegumu, pārējo viņas kolēģu atrašanās šajā improvizētajā TV iestudējumā gan vairāk vedina domāt par Saeimas vēlēšanu tuvošanos. Kamēr valsts otrā un trešā augstākā amatpersona, ekspremjers, vairāki Saeimas deputāti un Rīgas mērs bez problēmām gatavi piedalīties «Nedēļas» labi režisētajā balagānā, kaut kā aizmirstot, ka amatpersonas ir amatpersonas arī Jāņu vakarā, turklāt dažām jāreprezentē arī Latvijas valsts, rodas izjūta, ka dzīvojam kaut kādā pilnīga absurda valstī, kuras iedzīvotāju dzīves līmenis ir tik augsts, ka politiķiem vairs nav jānodarbojas ar politiku, bet gan jāiet «teijāteri» spēlēt. Diemžēl lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju var droši apliecināt, ka pagaidām viņu dzīves līmenis nav nemaz tik spožs.
Otrkārt, fakts, ka minētajā raidījumā teju vai pusstundas garumā piedalījās politiķi, kuriem pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām publicitāte ir ļoti svarīga, tāpēc pagaidām nav nekāda pamata neuzskatīt, ka tā ir bijusi labi maskēta politiskā reklāma. It īpaši ņemot vērā «Nedēļas» producenta Edvīna Inkēna piederību «Latvijas ceļam» un tieši «ceļinieku» lielo īpatsvaru līgodienas raidījumā. Būtu ļoti interesanti dzirdēt ekspertu viedokli par politiskās reklāmas esamību vai neesamību minētajā raidījumā, un, ja politiskās reklāmas elementi tiek konstatēti, tad – kā šis «darījums» atspoguļojies raidījumā pārstāvēto partiju un arī pašas televīzijas grāmatvedībās. Vai arī LNT būs maksājusi «aktieriem» honorārus? Ja tā, tad būtu ne mazāk interesanti uzzināt to patiesos apmērus. Jācer, ka partiju polittehnologi nav sadomājušies, ka viena vai otra politiķa dalība šajā balagānā var līdzēt priekšvēlēšanu cīņā par vietām nākamajā Saeimā. Jo tā nav normāla un inteliģenta sabiedrisko attiecību kampaņa. Tā ir sabiedrisko attiecību izgāšanās, pie tam, iespējams, uz ļoti apšaubāmas ētikas robežas. Šāda lietu kārtība tikai apliecina akūto intelektuālo deficītu partiju spicē un partiju sabiedrisko attiecību speciālistos. Neticami, taču, šķiet, ir sasniegta situācija, kad labējām partijām priekšvēlēšanu kampaņas organizēšana būtu jāpamācās no kreiso apvienības «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā», kuras dzirnas maļ lēni, bet pamatīgi.
Vēl viena lieta, par ko droši vien īpaši neaizdomājās politiķi, ir mūsu valsts jau tā ne pārāk spožais tēls, kuru nu būs «papildinājusi» arī augstāko valsts amatpersonu nožēlojamā dalība TV uzvedumā, bez ierunām ļaujot sevi padarīt par klauniem. Diemžēl Latvijas sabiedrība šajā situācijā nav tikai pasīvs vērotājs, bet gan lielā mērā atkarīgs no viena otra šāda klauna lēmuma. Šķiet, visi līdzšinējie mēģinājumi valsts pārvaldi uztvert kā komēdiju parasti beigušies traģiski.
Pats skumjākais, protams, ir tas, ka dalība šādās aktivitātēs nu nekādi neliecina par politiķu inteliģenci, bet – gluži pretēji – uzrāda tās trūkumu. It kā nekā jauna nav arī te, jo kāds savulaik Latvijā populārs politiķis jau ir paguvis mūsu valsti nodēvēt par «muļķu zemi». Vai pienācis laiks šo terminu attiecināt arī uz augstākajām Latvijas amatpersonām? Laiks rādīs. Tāpat kā to, cik lielā godā masu informācijas līdzekļiem būs ētikas principi, no kuru ievērošanas lielā mērā ir atkarīga sabiedrības uzticība ceturtajai varai un tātad arī plašsaziņas uzņēmumu iespējas pelnīt un būt vismaz puslīdz redakcionāli neatkarīgiem. Žēl ir tikai, ka vienam otram politiskajam spēkam, kas savas aktivitātes izvērš klusi, bet neatkarīgi, šis balagāns ir radījis milzu priekšrocības. Un Saeimas vēlēšanās var gadīties arī kāds pārsteigums – kaunpilni vārti labējo partiju komandai.
