Par neatkarību atguvušās Latvijas iezīmi ir kļuvusi savulaik marksisma – ļeņinisma klasiķu dzīvi aprakstītā noslāņošanās, kuras rezultātā liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir palikuši aiz labklājības borta.
Par neatkarību atguvušās Latvijas iezīmi ir kļuvusi savulaik marksisma – ļeņinisma klasiķu dzīvi aprakstītā noslāņošanās, kuras rezultātā liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir palikuši aiz labklājības borta. Lielumlielais vairums no viņiem ir pensionāri. Lai arī ir dzirdēts par vairāku simtu un pat tūkstošu latu lielām pensijām, šādi brīnumi notiek reti un tiem patiesībā ir maz sakara ar vidusmēra Jelgavas pensionāra ikdienu, kurai viņš vidēji nevar atļauties tērēt vairāk par 60 latiem. Bet visiem nav arī to. Ir tikai divi veidi, kā pensionāru dzīvi padarīt vieglāku. Pats vienkāršākais – paaugstināt pensijas (kaut vai līdz valsts noteiktajam iztikas minimumam 89,93 latu apmērā) vai arī radīt atlaides un atvieglojumus, samazinot pensionāru izdevumu bāzi. Ja pirmais jautājums ir tikai valsts un likumdevēja kompetencē, tad otrajā daudz ko var darīt pašvaldība, protams, tikai tad, ja tai ir nepieciešamie līdzekļi, jo par precēm un pakalpojumiem tā vai tā kādam jāmaksā pilna cena.
Par sociālo godīgumu šajā situācijā vispār nav jēgas domāt, jo tāda šeit vienkārši nav. Kas par to, ka daudzu pensionāru darba stāžs krietni pārsniedz 30 un 40 gadu, ka, pateicoties viņu darbam PSRS laikos, mēs varam šodien dzīvot apstākļos, kuros dzīvojam. It īpaši piekrāpti laikam ir tie, kas cerībā uz vecumdienām cilvēciskos apstākļos cītīgi krājuši padomju rubļus un, kā mēdza teikt, likuši «uz krājbankas grāmatiņas», bet viņu sakrātie tūkstoši naudas maiņas dēļ pārvērtās par dažiem nožēlojamiem desmitiem latu.
Bet arī gausties nav jēgas, jo no tā pagaidām neviens nav ne paēdis, ne apģērbies, ne ziemā sasildījies. Ir arī skaidrs, ka vērienīgs pensijas paaugstinājums tuvākajā laikā šajā valstī nav gaidāms. Situācijā, kad būtu jāpaaugstina gan minimālā alga valstī, gan pensijas, šķiet, vēlēšanu tuvums diktēs parlamentāriešiem darīt pirmo. Taču, kā ceturtdienas pensionāru sapulcē norādīja Jelgavas pilsētas Pensionāru apvienības valdes priekšsēdētāja Valērija Lasmane, pensionāru balsis var izrādīties itin noderīgas gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Un Jelgavā, kā zināms, pensionāru ir vairāk par 15 tūkstošiem.
Tātad atliek vairāk domāt par viņu izdevumu samazināšanu – dažādām atlaidēm sabiedriskajos pakalpojumos. Un arī šī problēma diemžēl atduras pret naudu – tikai jau Jelgavas Domes budžetu, kuru apgrūtina STU rehabilitācijas projekta rezultātā radies parāds. Te kārtējo reizi var redzēt, cik izdevīga pilsētas pensionāriem būtu stratēģiskā investora piesaiste maksātnespējīgajam STU – atvēlot tikai daļu līdzekļu, ko Dome pašlaik maksā Pasaules Bankai, pensionāru stāvokļa uzlabošanai, pēdējie varētu jau mazliet vieglāk uzelpot –, un otrs ieguvums – noteikti tik strauji neaugtu pensionāru parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem, sevišķi maksātnespējīgajam STU.
It īpaši dramatiskā situācijā ir vecākā gadagājuma pensionāri – virs 75 vai 80 gadiem. Skaidrs, ka šādā vecumā cilvēks vairs nav nekāds darba rūķis, tāpēc pieprasīt bezmaksas braukšanu pilsētas sabiedriskajā transportā visā gada garumā šai pensionāru daļai ir tiesības. Ja Domes attiecīgie speciālisti parēķinātu, iespējamā «zaudējumu» summa Jelgavas Autobusu parkam noteikti nebūtu tik liela, jo šādu cilvēku nav daudz, un pilsētas sabiedrisko transportu šī sabiedrības daļa, jādomā, izmanto retāk nekā pārējās.
Protams, taisnība pilsētas mēram Andrim Rāviņam, ka Jelgavas Domes budžets nav salīdzināms nedz ar galvaspilsētas Domes budžetu, nedz arī ar Ventspils Domes biezo maku. Taču, vai ir pamats apgalvojumam, ka visas budžeta palielināšanas iespējas ir izsmeltas? Par to gan jāšaubās. Tāpat kā droši vien nav izsmeltas iespējas iesaistīt pensionārus sabiedriskajos darbos, kas ļautu vēl pie labas veselības esošajiem pensionāriem nopelnīt kādu papildu latu. Domājams, arī starp uzņēmējiem varētu atrasties atsaucīgie, kas spētu piedāvāt attiecīgas kvalifikācijas darbu pensionāriem. Tātad – vai visas iespējas ir pietiekami izvērtētas?
