Līdz 17. oktobrim «Kino19» – «Vēja valoda» (pulksten 17 un 19.30) un «Pīters Pens: Atgriešanās Nekurnekadzemē» (pulksten 14 un 15.30).
Līdz 17. oktobrim «Kino19» – «Vēja valoda» (pulksten 17 un 19.30) un «Pīters Pens: Atgriešanās Nekurnekadzemē» (pulksten 14 un 15.30).
Ja pretinieka gūstā krīt īpaši grūti atminama navaho indiāņu valodā balstīta šifra zinātājs, – vai valsts drošības apsvērumi var būt šifrētāja nāves attaisnojums, domā Nikolass Keidžs liriski heroiskā amerikāņu seržanta tēlā.
Atšķirībā no scenārista pūlēm iedvest dzīvību morālās dilemmas situācijai un (kā liecina kara vēsture – pretinieka tā arī neatminētā) šifra sarežģītības nekāda mīkla nav «Vēja valodas» Otrā pasaules kara vīzijas kanons – kauju skatu monumentalitāte un naturālisms no žanra «pērles» «Pērlharboras» nedaudz atpaliek vienīgi vērienīgumā. Kāpēc – tā jau ir producentu darīšana.
Līdzīgi kā Pīters Pens savas ēnas meklējumus turpina Disneja studija, ar «Skaistules un briesmoņa» un «Pelnrušķītes» jaunajiem variantiem sākto «pašrimeiku» sēriju turpinot ar 1953. gada «Atgriešanās Nekurnekadzemē» «klonu». Vedija izaugusi. Viņas reālistiskajai meitai sen apnikušas mātes pasakas par dēkām kopā ar laumiņu Dzindzinu un mazo puisēnu Pīteru Penu. Džeinas skepse izgaist, kad pašā nakts vidū pie viņas ierodas Kapteinis Dzelzsāķis. Pirāts Džeinu nolaupa un aizved uz Nekurnekadzemi, cerēdams, ka meitenīti varēs izmantot, lai noķertu Pīteru Penu (kas filmā, starp citu, ir tikpat patmīlīgs kā grāmatā, arī Dzina – tāda pati draņķe). Spožas krāsas, dziesmas – ko gan vairāk varētu vēlēties vecāki bērnu kinoizklaidei.
***
Edgars Sauka:
«Vēja valoda». Uz filmu gāju «skumjacainā kritušā enģeļa» Nikolasa Keidža dēļ. Arī Adams Bīčs bija savos uzdevuma augstumos. Tad vēl tāda «odziņa» kā Kristians Sleiters, un manas simpātijas ir filmas pusē. Kā labs amerikāņu patriotisma paraugs šī filma ir pat ļoti skatāma.
«Pīters Pens». Visa ģimene sadodas rokās un prom – skatīties šo animācijas pasaku. Patiks gan maziem, gan lieliem. Ja vēl pa ceļam panašķojas ar saldējumu, labs garastāvoklis nodrošināts.
Līva Vertule:
«Vēja valodu» neesmu redzējusi.
«Pīters Pens». Ļoti jauka bērnu filma, mazajiem īsti piemērota (kaut aizrauj arī pieaugušos). Priecīgi, bēdīgi, brīnumaini notikumi – viss, kā jau filmā par Pīteru Penu. Atslodze no ikdienas ierastības. Ja bērns vēl neprot lasīt, subtitri gan būs jālasa priekšā, jo filma ir angliski.
Kristīne Jansone:
«Vēja valodu» neesmu redzējusi.
«Pīters Pens». Disnejs ir Disnejs – ne ko pielikt, ne atņemt. Filma, kas mazajiem skatītājiem mācīs ticēt brīnumam, lielajiem – censties nesagraut ilūziju pasauli, kurā mīt pārliecība, ka labā uzvara dažreiz tomēr ir iespējama.
