Pienākot kārtējam vēlēšanu gadam, atliek tikai gaidīt, kādus radošus «risinājumus» politiķi un viņu draugi piedāvās šoreiz. Lai gan 10. Saeimas oficiālajā reklāmas telpā pagaidām manāmi vien pirmie aizmetņi, partijas nesnauž un citu pēc cita piedāvā vēlētājiem jaunus pārsteigumus. Kur labdarības zupas virtuves ar politisku garšu, kur par nacionāla līmeņa žurnālistisku diskusiju dēvētu un līdz ar to atļautajos tēriņos neiekļautu viena politiskā spēka reklāmas kampaņu. Savu merkantilo interešu realizēšanai diemžēl tiek izmantotas arī likumdevēja pilnvaras. Uz ētikas robežas balansē ZZS un LPP/LC aizstāvētais likuma grozījums, kas krietni atvieglotu ceļu uz Saeimu tām partijām, kurām ir populāri un redzami līderi reģionos. Patlaban, ja kādas pilsētas mērs vēlas kandidēt uz parlamentu, ievēlēšanas gadījumā viņš pašvaldībā vairs atgriezties nedrīkst, pieņemot, ka savu izvēli jau izdarījis. Taču, ja tiks atbalstīti iesniegtie labojumi – un liela iespēja, ka tiks –, turpmāk jaunievēlētais dubultdeputāts varēs veselas septiņas dienas domāt, kurās kamanās tālāk braukt – tiešām kļūt par labi nodrošinātu Saeimas deputātu uz nākamajiem četriem gadiem vai atgriezties jau iesildītajā pašvaldības krēslā. Šādā gadījumā jau šoruden Saeimas kandidātu sarakstu pirmajās pozīcijās netrūks ar pašvaldības propagandas izdevumu un citu resursu palīdzību popularitāti ieguvušu lembergu, rāviņu, ušakovu, šleseru un viņiem līdzīgo, kuri pēc mandāta saņemšanas pateiksies vēlētājiem par izrādīto uzticību un atgriezīsies līdzšinējos amatos. It īpaši, ja attiecīgā partija Saeimā iegūs, piemēram, nieka sešas septiņas vietas, ar kurām taču nopietna politika nav iespējama. Bet tauta būs apmuļķota divkārt, jo abas reizes būs noalgojusi ne to kalpu, par kuru samaksāja ar savu balsi.
