Līgosvētku noskaņās un priekšvēlēšanu politinformācijas gūzmā gandrīz nepamanīti palikuši Jelgavas mēra Andra Rāviņa pagājušās nedēļas izteikumi ziņu aģentūrai BNS. A.Rāviņam, kurš nupat paziņoja, ka vēlas arī turpmāk strādāt pilsētas labā, tomēr bijis daudz ko teikt par politisko ainu Latvijā, turklāt tiešā kontekstā ar Saeimas vēlēšanām. Vispirms viņš paziņojis, ka ap Aivara Lemberga izvirzīšanu saceltā ažiotāža nozīmējot to, ka viņš ir ļoti labs kandidāts premjera amatam. Valstīs ar senām demokrātijas tradīcijām kukuļņemšanā sevišķi lielos apmēros, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā un citos smagos noziegumos apsūdzēta miljonāra virzīšana augstam amatam radītu lielas sabiedrības daļas pretestību. Latvijā diemžēl tā nenotiek un arī ažiotāžas nav kaut vai tāpēc vien, ka ZZS ar Lemberga valdīšanu biedē jau gadiem. Toties mums ir daudz apšaubāmas reputācijas savas kabatas pildītāju, un apgalvojums, ka tas vien padara cilvēku piemērotu premjera amatam, ir nekas vairāk kā politisks nihilisms. Visu veidu pļāpāšana medijos (un kāpēc tam neizmantot cienītus pašvaldību līderus?) «zaļzemniekiem» vajadzīga reitingu celšanai, tāpat kā nemitīgā Lemberga kā premjera kandidāta piesaukšana. Taču nevajadzētu atstāt bez ievērības citu A.Rāviņa izteikumu, proti, ka ZZS – partija, kas vēl pirms gada publiski pauda gatavību konsolidēties ar vismaz vārdos nacionāli noskaņoto TB/LNNK – rudenī mierīgi varētu strādāt «Saskaņas centra» vadītā valdībā.Citiem vārdiem sakot – vienalga ar kuru, ka tikai pie varas. Par attaisnojumu A.Rāviņš gan piebilst, ka tas būšot skumji (sak, mums jau nebūs citas iespējas). Tā nu reiz ir tīra liekulība. Tieši pēc A.Rāviņa iniciatīvas Jelgavā ZZS jau gadu strādā rokrokā ar «saskaņiešiem», bet pilsētas «ārpolitika» arvien apzinātāk tiek vērsta uz austrumiem. Nav jaušams, ka tas A.Rāviņu kaut mazākajā mērā skumdinātu.
