Lai nodrošinātu ražas iepriekšējā gada līmenī, plānoto slāpekļa normu Jelgavas novada mālainākajās augsnēs var samazināt par apmēram 15 kilogramiem uz hektāru. Ar tādu atzinumu klajā nācis Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), kas aprīļa pirmajā pusē īpaši jutīgajās teritorijās veicis augsnes paraugu analīzes
«Ziņas» gada sākumā jau vēstīja, ka Zemgales īpaši jutīgo augšņu pētīšanu līdz ar citām funkcijām no Agroķīmiskā pētījuma centra ar 1. februāri pārņēmis VAAD. VAAD Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle stāsta, ka minerālā slāpekļa monitorings šopavasar veikts īpaši jutīgajās teritorijās – Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Tērvetes, Krimuldas un Mārupes novadā. Kopumā 48 laukos augsnes paraugi paņemti laikā no 7. līdz 9. aprīlim. Kaut arī vairums Zemgales zemnieku minerālmēslu sēju jau pabeiguši un tagad turpina vasarāju sēju un smidzināšanas darbus, VAAD pētījumā iegūtie dati var noderēt lauksaimniekiem, kas laukus vēl nav iespējuši piebarot ar slāpekļa mēslojumu.Nitrātu slāpeklis (NO3) augsnē līdz 30 centimetru dziļumāAtjaunojoties veģetācijai, ziemāju sakņu sistēma vēl ir vāja, tāpēc augi izmanto galvenokārt nitrātu slāpekli, kas atrodas augsnes augšējos slāņos līdz 30 centimetru dziļumā, skaidro S.Rulle. Par zemu šādā augsnes slānī uzskatāms nitrātu slāpekļa apjoms līdz desmit kilogramiem uz hektāru, un tādos laukos būtiski iespējami agri dot pirmo slāpekļa papildmēslojumu.Kā redzams VAAD datos, lielākajā daļā monitoringa lauku nitrātu daudzums šajā slānī, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, bija vidējs, tas ir, desmit līdz 20 kilogramu uz hektāru. Vislabākā situācija bija Tērvetes novadā, kur nevienā monitoringa laukā (neatkarīgi no augsnes granulometriskā sastāva) nebija zems nitrātu daudzums. Jelgavas, Bauskas un Mārupes novados zems nitrātu daudzums bija tikai attiecīgi 18, 25 un 33 procentos lauku, turklāt platībās ar vieglu granulometrisko sastāvu (irstoša smilts (iS), saistīta smilts (sS) un mālsmilts (mS)), kā arī kūdras augsnē. Tādējādi secināms, ka Jelgavas novadā, kur lielākoties mālainākas augsnes, nitrātu daudzums ir viens no augstākajiem reģionā. VAAD skaidro – šopavasar savlaicīga slāpekļa papildmēslojuma deva aktuāla vien augsnēs ar vieglu granulometrisko sastāvu. Minerālais slāpeklis (NO3 un NH4) līdz 60 centimetru dziļumāIesilstot augsnei, tajā sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +11°C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta), un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0 – 30 centimetru dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs, kad attīstījusies augu sakņu sistēma, ziemāji spēj izmantot arī 30 – 60 centimetru slānī esošo minerālo slāpekli. Tāpēc, koriģējot slāpekļa papildmēslojuma normas, ņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu no augsnes virskārtas līdz 60 centimetru atzīmei. Monitoringa laukos minerālā slāpekļa krājumi šajā augsnes slānī šopavasar Jelgavas novadā ir lielāki nekā pērn. Piemēram, Bauskas novadā tie ir intervālā no 34 līdz 68 kilogramiem jeb vidēji 51 kilograms uz hektāru. Salīdzinājumā ar 2009. gada pavasari tas ir vidēji par 24 kilogramiem uz hektāru vairāk, līdz ar to, lai nodrošinātu ražas iepriekšējā gada līmenī, plānoto slāpekļa normu var samazināt apmēram par 20 kilogramiem, bet laukos ar vieglu granulometrisko sastāvu – par 10 – 15 kilogramiem. Jelgavas novadā minerālais slāpeklis augsnē ir intervālā no 16 līdz 67 kilogramiem jeb vidēji 42 kilogrami uz hektāru. Salīdzinājumā ar pagājušo pavasari tā ir par 16 kilogramiem vairāk, tādējādi zemnieki, lai iegūtu pērnā gada ražas apjomu, slāpekļa normu var plānot par 15 kilogramiem mazāku. Smilšainākajos laukos gan jādod pagājušā gada apjoms. Arī Tērvetes novadā slāpekļa augsnē ir vairāk nekā vajag, tāpēc šopavasar tā apjomu var plānot par 20 kilogramiem mazāku. Turpretī Dobeles novadā slāpeklis augsnē ir vidēji 36 kilogrami uz hektāru, un tas ir tāds pats daudzums kā pērn. Līdz ar to iepriekšējā gada ražu nodrošināšanai jādod plānotā slāpekļa norma. S.Rulle vērš uzmanību, ka VAAD ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs, jo, lai precīzi koriģētu slāpekļa normas, jābūt datiem par konkrēto lauku, jo minerālā slāpekļa daudzumu augsnē ietekmē ne tikai augsnes un meteoroloģiskie apstākļi, bet arī priekšaugs, iepriekšējā gada mēslojums un citi faktori.
