Ar koncertu Glūdas pagasta Nākotnes kultūras nama piepildītajā zālē folkloras kopa “Slavjanočki” atzīmējusi savas darbības 15 gadu jubileju. Nākamie koncerti plānoti folkloras festivālā “Baltica” un lielajos Dziesmu un deju svētkos, kur “Slavjanočki” piedalīsies otro reizi.
Kolhozā saplūda dažādas tautas
Padomju laikos kolhozam “Nākotne” pirmrindnieka slavu zināmā mērā nodrošināja arī no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iebraukušie darbinieki. Tādējādi Glūdas pagasta Nākotnes ciema iedzīvotāju nacionālais sastāvs kļuva raibāks nekā citviet. “Slavjanočku” vadītāja krievu valodas un ģeogrāfijas skolotāja Olga Rožko stāsta, ka bērnībā 60. gadu sākumā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Latvijā no Sibīrijas, kur savulaik no Ukrainas bija izsūtīta viņas vecmāmiņa. “Dzimtajā Ukrainā atgriežoties, tolaik ģimenei varēja būt sarežģījumi, tādēļ ģimene nolēma braukt uz Latviju, kur padomju laikos bija arī vairāk brīvības,” stāsta Olga. Mācoties Šķibes skolā, viņa saņēma uzslavas par labu latviešu valodas mācīšanos. Latviešu valodā augstskolā studējis ir arī viņas jaunākais dēls. Tomēr Olga, tāpat kā daudzi viņas tautieši, nevēlas zaudēt savu sakņu sajūtu. “Tikai tas cilvēks, kas ciena savu tautu, var cienīt arī citu tautu,” uzsver pedagoģe.
Uz folkloras kopu ar pierunāšanu
2003. gadā, kad ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu tapa folkloras kopa “Slavjanočki”, skolēnu trūkuma dēļ Šķibes skolā bija likvidēta krievu valodas mācību plūsma. “Lielākoties bērni no krievu, ukraiņu un baltkrievu ģimenēm sāka mācīties latviešu valodā. Taču vecāki gribēja, lai viņu bērniem būtu pazīstama arī dzimtā kultūra un tradīcijas. Tā mēs ar savu folkloras kopu “Slavjanoči” sākām viņus izglītot. Arī tagad es uz krievu valodas stundu aizeju tautas tērpā. Stāstu, paskaidroju ornamentus, kur latviešiem ar slāviem ir daudz līdzību. Piemēram, auseklītis mums ir vienāds, tikai dažādi tiek tulkots,” stāsta O.Rožko. Darbojoties folkloras kopā, viņa ir iemācījusies izšūt krustdūrienā. “Jaunībā, kad studēju krievu filoloģiju, studentiem pasniedza tautas mutvārdu daiļradi, taču tagad tā ir pastāvīga brīvā laika interese,” stāsta Olgas kundze. “Slavjanočku” dalībniece Ludmila Čerņavska piebilst, ka folklora kopa viņu ir tā ievilkusi, ka grūti iedomāties sevi bez šī kolektīva un iedziļināšanās tautas tradīcijās. Viņasprāt, mūsdienu modernajam cilvēkam ir svarīgi apzināties savas saknes. “Slavjanočki” piedalās projektos, taču tie vairs nav noteicošie folkloras kopas pastāvēšanā.
Latviešiem ir vieglāk
Folkloras kopas koncertmeistare un Glūdas Mūzikas skolas pedagoģe Līga Valtere atceras, ka “treknajā” 2003. gadā nāca lielas naudas no Sabiedrības integrācijas fonda, lai “uzdibinātu” slāvu folkloras ansambli, kam jau drīz vajadzēja uzstāties. Pagasta pašvaldības darbinieki tolaik brauca pa mājām, meklēja dziedātājas, ar pagasta autobusu veda kopas dalībniekus uz mēģinājumiem. Tagad krievu, ukraiņu sievas uz savu folkloras kopu nāk pēc pašu vēlēšanās.
“Latviešiem ir vieglāk. Kaut mana vecmāmiņa jau gadus divdesmit ir viņā saulē, es varu nodziedāt to latviešu tautas dziesmu, kuru viņa man mācīja. Turpretī slāvu sievietēm, kuras vienu paaudzi ilgāk ir dzīvojušas padomju ideoloģijas apstākļos, šī saite ar savām nacionālajām saknēm ir pārrauta,” stāsta L.Valtere.
Tagad kopā “Slavjanočki” darbojas 12 sievietes un trīs meitenes. Lielākoties visas dalībnieces dzīvo turpat pagasta centrā. Sešas no viņām ir vecmāmiņas. Dziedātas tiek krievu, ukraiņu un baltkrievu tautas dziesmas. Zīmīgi, ka folkloras kopā pagaidām nav neviena vīra. Savi pastāvīgie cienītāji folkloras kopai “Slavjanočki” ir ne tikai Nākotnes ciemā, kur tā uzstājas Ziemassvēkos, Meteņos (Masļeņica), Līgo (Jana Kupalas svētki) un citos svētkos un sabiedriskos pasākumos. “Slavjanočkas” ir dziedājušas un rotaļās gājušas Jelgavā, Rīgā, Kandavā, Daugavpilī, Ludzā, Kārsavā un citur. Reiz Olga un Līga brauca pēc pieredzes arī uz folkloras festivālu Pleskavā.
Folkloras kopa jau piedalījās XXV Dziesmu un deju svētkos 2013. gadā Rīgā, kur uzstājās Vērmaņparkā. Liels bija “Slavjanočku” prieks, kad viņas skatē ieguva tiesības uzstāties arī Latvijas valsts simtgadei veltītajos Dziesmu un deju svētkos.
