Paaudzes nomaina paaudzi, un katram no mums kādreiz ir jādodas uz apbedīšanas biroju, lai pēdējā gaitā pavadītu mirušo draugu, radinieku.
Paaudzes nomaina paaudzi, un katram no mums kādreiz ir jādodas uz apbedīšanas biroju, lai pēdējā gaitā pavadītu mirušo draugu, radinieku. Viens no sēru pakalpojumu sniedzējiem Jelgavā ir domes bezpeļņas uzņēmums «Kapu saimniecība».
«Jelgavas apbedīšanas birojs vairāk nekā 20 gadu ir atzīts par vienu no labākajiem Latvijā apbedīšanas pakalpojumu kvalitātes un kultūras ziņā, uz to pieredzes apmaiņā bieži brauc kolēģi no citām pilsētām,» stāsta direktora vietas izpildītājs un sēru ceremoniju vadītājs Ivars Stankevičs. «Mēs esam domājuši arī par lauku cilvēkiem, atverot divas pārstāvniecības ārpus pilsētas. Viena atrodas Elejā sadzīves pakalpojumu salonā un otra – «Aizsaulīte» – nesen atvērta Svētes pagastā, kur vadītāja ir Laima Liepiņa. Mums ir arī labi kontakti ar citiem pagastiem, piemēram, Glūdas, Vilces, Jaunsvirlaukas pagastu.»
Pensionāru bēres tiek rīkotas par sociālo pabalstu, ko valsts izsniedz no sociālās apdrošināšanas budžeta. Par šiem līdzekļiem tiek nodrošināti apbedīšanas piederumi, kā arī kapsētu un apbedīšanas pakalpojumi. Tādējādi pensionārs var tikt apglabāts bez īpašiem izdevumiem no piederīgo puses. Protams, par papildu samaksu var pasūtīt vēl citus pakalpojumus. Jaunums ir tas, ka apbedīšanas birojs jau iepriekš slēdz līgumu ar pensionāriem, saskaņā ar kuru apņemas rīkot bēres. Slēdzot līgumsaistības, jāveic vienreizēja iemaksa – četri lati. Noslēdzot līgumu, cilvēku iekļauj kartotēkā un tiek uzrakstīts viņa dzīvesstāsts.
«Raizes mums sagādā konkurenti,» saka uzņēmuma grāmatvedis ekonomists Aleksandrs Radzevičs. «Protams, konkurence ir vajadzīga, taču ir viens priekšnoteikums – tai ir jābūt godīgai. Ar baznīcu mums nav nekādu domstarpību, to mēs neuzskatām par konkurenti. Ja kāds vēlas, lai aizgājējs tiktu izvadīts ar mācītāju, – lai tā būtu. Sarežģījumi ir ar privātajām firmām. Tās gādā tikai par apbedīšanas piederumiem un sēru ceremonijām. Mums vēl ir jārūpējas par to, lai kapi tiktu sakopti, kā arī jārūpējas par atkritumu izvešanu, kapu ēku uzturēšanu. Likstas sagādā arī vēja gāztie koki. Kaut gan tie ir izlūzuši, mums ir jāizdara iemaksas Zaļajā fondā – vismaz desmit latu vērtībā par katru. Tas prasa materiālos līdzekļus – apmēram divas trešdaļas no kopējā apgrozījuma. Privātajiem uzņēmumiem šādu rūpju nav. Tie tikai ņem naudu par pakalpojumiem.»
«Mūsu apbedīšanas birojs strādā bez pusdienas pārtraukuma, kā arī sestdienās, kas ir ļoti nozīmīgi lauku cilvēkiem,» turpina Stankeviča kungs. «Visiem ir skaidrs, ko nozīmē tā viena stunda, ja tiek rīkotas bēres.»
Nevienam nav noslēpums, ka drīz vien var trūkt kapavietu. Tās pietiks tikai vēl vienam gadam. Tādēļ «Kapu saimniecībai» ir iedalīta piecu hektāru teritorija, lai varētu paplašināt Bērzu kapus. Līdz ar to te ir vajadzīga kapliča, un tas prasa lielus kapitālieguldījumus.
Raizes sagādā arī dārzkopības sabiedrības vasarnīcas, kas atrodas Miera un Baložu kapsētas tuvumā. Vasarnīcu īpašnieki rīkojas nekaunīgi, berot atkritumus pie šīm kapsētām.
Lai nerastos pārpratumi sēru pakalpojumu izmantošanā, ieteicams vispirms reģistrēt apbedīšanas laiku un vietu kapsētā Jelgavas domes uzņēmumā «Kapu saimniecība» (citādi var izveidoties situācija, ka divām bērēm jānotiek vienā laikā) un pēc tam brīvi izvēlēties apbedīšanas pakalpojumu sniedzējus un bez maksas noformēt visus dokumentus.
