Neizbēgami kā moku rīki pie baznīcām viduslaikos. Viens vai, biežāk sastopamajā un ļaunākajā versijā, divi kūpoši bunduļi ir pie katra lielveikala durvīm. Droši vien ir svarīgi tos vienmēr novietot tieši pie ieejas – pīpmaņiem par atgādinājumu neiesteigties bodē ar kūpošu cigareti zobos, bet atstāt to vientulīgi smirdam atkritumu tvertnē. Dažkārt tvertnes papildina ļautiņi, kas, satupuši uz tuvākajiem soliņiem, ar acīm izmēra katra nospiestā izsmēķa garumu, lai izsvērtu – ir vai nav vērts pumpēt asinis kāju muskuļos, lai slietos augšā tiem pakaļ un noļuļķētu kāda pamestu centimetru tabakas līdz galam.
Pirms gadiem smēķēt it visur bija ikdienišķi, smēķētāji mierīgu sirdi kūpināja vilcienos, vecāki savos žiguļos un opīši virtuvēs, klausoties radio un uzpasējot puķaino emaljēto tējas kannu uz gāzes plīts. Tolaik pārdevējas laiviņas formas cepurītēs cigaretes pasniedza kaut zīdainim un paciņa maksāja mazāk par limonādi. Pirms deviņiem gadiem Latvijā noteica ierobežojumu smēķēt tuvāk par desmit metriem no iestāžu ieejas, tāpat kūpināt vairs nevar kafejnīcās, kāpņu telpās, pieturvietu nojumēs, parkos un peldvietās. Kopš tā laika nodrukāts daudz piktogrammu ar pārsvītroto cigareti. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstījusi aizliegumu smēķēt citu klātbūtnē, kā arī tabakas izstrādājumu pārdošanu liegt līdz 21 gada vecumam.
Regulāri smēķē katra piektā piecpadsmitgadniece un katrs trešais zēns šajā vecumā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā statistika. Bērni izvēlas smēķēt ne tikai «slikto» draugu, bet jo īpaši ģimenes ietekmē. Ja cigarešu paciņa maksātu piecus vai desmit eiro, pēc tās retāk sniegtos plaukstas, jo īpaši mazākās.
Smēķētāji nodedzina mūsu valsti. Tā saka Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents. Katru trešo māju aizsvilina neuzmanīgi smēķējot. Pērn tādēļ sadeguši divi bērni. Kā paudis tabakas pretinieks Apinis, katrs cigarešu tirgotājs ir slepkava. ◆
