Tieši pēc šāda Krimināllikuma panta vajadzētu noteikt sodus visiem tiem krāsainā metāla zagļiem, kas apzog ārējās sistēmas elektroietaises, atstājot tās sabojātas un radot iespēju tām netraucēti piekļūt.
Tieši pēc šāda Krimināllikuma panta vajadzētu noteikt sodus visiem tiem krāsainā metāla zagļiem, kas apzog ārējās sistēmas elektroietaises, atstājot tās sabojātas un radot iespēju tām netraucēti piekļūt. Diemžēl Valsts apdegumu centra un Bērnu klīniskās slimnīcas ārstiem, kā arī «Latvenergo» darbiniekiem joprojām jāsaskaras ar gadījumiem, kad cilvēki smagi cieš pēc saskarsmes ar elektroietaisēm, kuras sabojājuši zagļi. Smagus miesas bojājumus bieži gūst arī paši garnadži, kas tomēr neizrādās tik lieli speciālisti, kā paši iedomājušies. Bieži vien pat ārsta palīdzība vairs nav vajadzīga, jo pēc elektrotraumām gūtie apdegumi daudzos gadījumos ir nāvējoši vai arī padara cilvēku par invalīdu. Nozogot dažus kilogramus krāsainā metāla, faktiski tiek izdarīta slepkavība. Slepkavība mantkārīgos nolūkos, jo negribas ticēt, ka zagļi nav dzirdējuši par pašu paveiktām ļaunprātībām un sekām, ko tās rada nejaušiem cilvēkiem.
Taču, kamēr krāsaino metālu zādzībām vēl nav pielikts punkts, tikmēr pašiem cilvēkiem jādomā par savu drošību un pasargāšanos no elektrotraumām. «Latvenergo» dara, kas tā spēkos, lai palīdzētu izglītot sabiedrību: uzņēmums ir izstrādājis īpašu bērnu izglītošanas programmu, kuras ietvaros ar dažādu plakātu, videoklipu, konkursu un izskaidrojošā darba palīdzību informē bērnus, kā arī viņu vecākus par to, kā jārīkojas dažādās situācijās, lai negūtu elektrotraumas. Skolās tiek demonstrēta dokumentālā videofilma «Tas varēja nenotikt…», kurā par elektrības bīstamību stāsta tie bērni, kas paši guvuši elektrotraumas. Zināmā mērā filmu var uzskatīt par šoka terapiju, kas bērniem liek aizdomāties, ka elektrība reizēm var kļūt ļoti bīstama. Gribētos cerēt, ka šīs «Latvenergo» aktivitātes ļaus pasargāt cilvēkus no traumām, taču diemžēl īstas pārliecības par to nav, jo ar izglītošanas darbu vien nepietiks, lai briesmas padarītu minimālas. Kamēr netiks iznīdētas krāsaino metālu zādzības, tikmēr ik pa brīdim mums droši vien iznāks saskarties ar smagām elektrotraumām.
Nav pamata apgalvot, ka cīņa ar metāla zagļiem būtu tikai un vienīgi «Latvenergo» problēma. Tā varbūt varētu domāt, ja zādzības mums draudētu tikai ar sīkām neērtībām vien. Taču, kas notiks, ja pēkšņi elektrības vadi tiks nozagti Dzemdību namam vai arī kādas sirds operācijas laikā pacients nomirs pēkšņa elektrības trūkuma dēļ, jo zagļi būs «aptīrījuši» kādu transformatoru? Tā jau ir visas sabiedrības un valsts problēma, tādēļ nepieciešams daudz lielāks valstisks atbalsts tās risināšanā.
«Latvenergo» vadība jau vairākas reizes ir vērsies pie sabiedrības un valsts amatpersonām ar lūgumu iespējami ātrāk pārskatīt likumdošanu, kas atļauj pieņemt krāsaino metālu no fiziskām personām, un to grozīt, jo šī atļauja vistiešāk ir saistīta ar zādzībām no elektroietaisēm un to traģiskajiem rezultātiem.
