Apgalvojums, ka pašreizējo situāciju nosaka iepriekšējo izvēļu summa, laikam der arī politikas atspoguļošanai.
Apgalvojums, ka pašreizējo situāciju nosaka iepriekšējo izvēļu summa, laikam der arī politikas atspoguļošanai. Tikai politikā daudz kas ir atkarīgs tieši no vēlētāju izvēles, kas it īpaši svarīga kļūst vēlēšanu dienā un arī īsu laiku pirms tās. Vēlētāju izvēle, protams, nav nejauša, to nosaka partijas rīcība vismaz pēdējā priekšvēlēšanu gada laikā, kad partijas cenšas pierādīt vēlētājiem savas partijas kvalitāti un priekšrocības. Tāpēc pompozie partiju kongresi priekšvēlēšanu gadā nebūtu jāuztver kā brīnums. Politiķiem vienkārši nav citas izejas, jo daudziem no viņiem nav citas naudas pelnīšanas alternatīvas kā vienīgi kalpošana tautai.
Šķiet, visvairāk «profesionālo» politiķu ir Latvijā atjaunotās neatkarības desmitgadē par politisko senioru kļuvušajam «Latvijas ceļam» («LC»), kas, starp citu, ir slavens ne tikai ar to, ka nekad nav atradies opozīcijā valdībai, kuru vairākkārt ir vadījuši (un arī tagad vada) tieši «LC» pārstāvji. «Ceļinieki» ir arī liela daļa no valsts vidējā līmeņa ierēdniecības armijas, tādēļ vārdu savienojums «politiskā nomenklatūra» vēlētāju apziņā vispirms saistās tieši ar «LC».
Pieņemot, ka partijas kongress ir neatņemama tās sabiedrisko attiecību daļa, «LC» kongresā aizvadītajā sestdienā bija acīmredzama vēlme uzņemties valdības darba smagmi uz sevi, īpaši neiedziļinoties koalīcijas partneru pozitīvajās iniciatīvās un panākumos, kā arī vēlme «privatizēt» liberālisma attīstību Latvijā un sasniegumus mūsu valsts ārpolitikā. Par pēdējo, starp citu, koalīcijas partneri neskopojās ar kritiku, un laikam nevar teikt, ka – nepamatotu. Ar kritiku neizcēlās vienīgi Jaunās kristīgās partijas apsveikt deleģētais Jānis Krūmiņš, kas «LC» kongresam domātās runas vietā teica runu, kas bija acīmredzami domāta profesionālo sapņu tulku kongresam.
Savukārt, kas attiecas uz liberālismu, tad varbūt nav grūti izlikties par liberāli, grūtāk ir uz visiem laikiem izslimot «kreisuma» slimību, ar kādu «ceļiniekiem» gadījās saslimt, veidojot Viļa Krištopana valdību. Mēs labi atceramies, kā tas beidzās. Un te laikam būtu vietā atsaukties uz ekspremjera Ivara Godmaņa kongresā izteikto aicinājumu konsolidēties visiem labējiem spēkiem, pretējā gadījumā konsolidēsies kreisie un valsts līmenī atkārtosies Rīgas Domes kumēdiņi. Einara Repšes partija līdz šim vēl nav nodibināta, un to nevar klasificēt citādi kā par tumšo zirdziņu, kuram, ja var ticēt socioloģiskajām aptaujām, tic teju vai katrs sestais Latvijas vēlētājs. Tāpēc pagaidām labējo partiju ir tik, cik ir, un, lai kādas tās arī būtu, tās vismaz pagaidām nevirza Latviju Maskavas, bet gan attīstīto Rietumvalstu demokrātiju virzienā. Un te nav runa par kreisuma vai labējuma teorētiskajām nostādnēm, bet gan par kreiso realizētās politikas mērķiem un metodēm.
Atgriežoties pie «LC» kongresa, vēl viena acīmredzamība ir daudzām partijām raksturīgais jaunu, talantīgu politiķu trūkums, jo «ceļiniekiem», tāpat kā daudziem citiem Latvijas politiskajiem spēkiem, jaunās personālijas ir jau nedaudz aizmirstās vecās. Un šādā situācijā personāliju rokāde un viena otra iepriekš augsta partijas amatvīra attālināšanās no «LC» troņa izskatās ne pārāk pievilcīgi, jo sabiedrībai līdz galam tā arī netop skaidri «LC» vadības personāliju maiņas motīvi.
Kas attiecas uz kongresa saturu, tad to, protams, iespaidoja oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Ne velti kongresa rezolūcijas projektā varēja lasīt apņemšanos paaugstināt strādājošajiem minimālo mēnešalgu. Nav tikai skaidrs, cik lielu paaugstinājumu iecerējuši «LC» politiķi. Bija jau Latvijā pensiju indeksācija vidēji 18 santīmu apmērā, tāpēc šādos solījumos vajadzētu vairāk konkrētības, citādi sabiedrība tos visdrīzāk neuztvers nopietni. Toties darba ņēmējus droši vien priecēs, ka «LC» iestājas par tālāku sociālā nodokļa samazināšanu, taču neiestājas par tālāku sociālā nodokļa pārdali starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Šādus pasākumus arī vēlētāji droši vien nosauks par īstenas labējas un liberālas politikas cienīgiem. Tikai – vai «LC» būs gatavs iestāties par šādu politiku arī pēc Saeimas vēlēšanām, kuru rezultātu šodien nezina neviens?
