Pēc saņemtās kritikas par kašķēšanos savā starpā, mēģinot izveidot nākamā gada valsts budžetu, valdības koalīcijas partneri nolēmuši sākt spēlēt mēmo teātri.
Pēc saņemtās kritikas par kašķēšanos savā starpā, mēģinot izveidot nākamā gada valsts budžetu, valdības koalīcijas partneri nolēmuši sākt spēlēt mēmo teātri. Citādi viņu argumentus un pretargumentus valsts iedzīvotājiem dzirdot, sāk likties, ka nav ko tajā Eiropas Savienībā meklēt, ja reiz pašmāju varenie draud ar dzīves līmeņa krasu krišanos jau nākamajā gadā. Kur nu vēl, ja 20. septembrī referendumā tomēr nobalsosim par iestāšanos ES. Par ko tad valdības koalīcijas partneri šoreiz ir nobažījušies, ka teju vai jāņem ūdens mutē, lai to nevarētu pavērt? Acīmredzot nākamā valsts budžeta strīdos no redzesloka viņiem būs paslīdējis fakts, ka pēdējo mēnešu laikā, spriežot pēc aptaujām, visai strauji ir krities eirooptimistu pārsvars. Nedaudz atjēgušies, tagad visi strīdnieki nolēmuši līdz referendumam par Latvijas dalību ES 20. septembrī būt mēmi kā zivis.
Ielūkojoties interneta portālā www.politika.lv, kas saviem lasītājiem uzdod jautājumu: «Vai valdības kašķi ietekmē jūsu viedokli par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?», var secināt, ka līdz vakardienas pēcpusdienai vairums nobalsojušo – 65 procenti – bija atbildējuši, ka ķīviņi par budžetu viņu viedokli nav iespaidojuši, 27 procentiem likās, ka valdības kašķi vājina viņu atbalstu ES, piecus procentus savā pārliecībā par labu ES tie tikai stiprinājuši, bet trim procentiem bija grūti atbildēt uz jautājumu. Nestrīdoties par to, vai šāda aptauja ir pietiekami reprezentatīva, lai varētu spriest par visu valsts iedzīvotāju noskaņojumu, klausoties valdības koalīciju veidojošo partiju kašķos, tomēr arī redzamie rezultāti ir pietiekami zīmīgi, lai nepārvērtētu šādu neizbēgamu strīdu nozīmību.
Daudz reprezentatīvāka un rezultātu ziņā interesantāka ir firmas «OMD Snapshots» jūlijā un augustā veiktā interaktīvā aptauja, kas aptvēra gandrīz tūkstoti to Latvijas interneta lietotāju, kuriem ir balsstiesības 20. septembra referendumā. Aptaujas rezultāti liecina, ka jūlijā un dažas nedēļas vēlāk eiropiekritēju skaits ir palicis praktiski nemainīgs – 48 procenti. Būtiski nav mainījies arī eironoliedzēju un to, kas savu izvēli nav izdarījuši, skaits – katrai grupai aptuveni ceturtā daļa. Toties no četriem procentiem jūlijā līdz diviem procentiem augusta sākumā ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri referendumā nepiedalīsies.
Domājams, lielākais pārsteigums, iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem, ir tāds, ka eiroatbalstītāji vairāk dzīvo laukos un citās pilsētās, nevis galvaspilsētā Rīgā. Savukārt eironoliedzēji galvenokārt dzīvo galvaspilsētā. Rīgā mīt arī vairums to, kas vēl nav izšķīrušies, par ko referendumā balsot. Jāuzsver, ka aptaujā piedalījās tikai balsstiesīgie interneta lietotāji, tāpēc jo pārsteidzošāk uzzināt, ka cittautiešu atbalsts iestājai ES ir divas reizes zemāks nekā latviešu, savukārt pret iestāšanos gatavi balsot divas reizes vairāk cittautiešu. Iespējams, ka uzskats par to, ka cittautieši ir vairāk nobažījušies par Latvijas dalību NATO nekā iestāšanos ES, ir bez pamata. Līdz šim tika uzskatīts, ka no iestāšanās ES vairāk iegūs tieši nelatvieši un nepilsoņi, tāpēc viņu izglītotākajai daļai, kas ir interneta lietotāji, būtu referendumā jāsaka «jā» ES.
Acīmredzot līdz referendumam varēsim uzzināt daudzu citu aptauju rezultātus, kas nesīs ne vienu vien pārsteigumu, tomēr valdības vīriem jāteic, ka otra galējība – no publiskas veļas mazgāšanas līdz totālai klusēšanai – nav pareizākais, kas šajā brīdī darāms.
