Lauksaimniecībā, par laimi, mūspuses zemniekiem vasarā piedzīvotās lietavas nebija ar tik smagām sekām kā citos Latvijas reģionos. Zemkopības ministrijā (ZM) tieši operatīvā rīcība ārkārtējās situācijas mazināšanai lauksaimniecībā tiek uzsvērta kā viens no svarīgākajiem pērnā gada darbiem.
Noplūduši lauki
No 29. augusta līdz 30. novembrim ārkārtējā situācija bija izsludināta 29 novados. Izmaksāta 14,8 miljonu eiro kompensācija ilgstošajās lietavās un plūdos cietušajiem 2933 lauksaimniekiem, kuriem bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un stādījumi. Tiesa, sabiedrībā izskanēja ne viens vien neapmierināts viedoklis par godprātīgu un samērīgu kompensācijas apmēru un saņēmēju atlasi. Jāpiebilst, ka ministrija arīdzan vērsās Eiropas Komisijā (EK), lūdzot atbalstu lietavās un plūdos cietušajiem lauksaimniekiem, un 19. decembrī pieņemts lēmums mūsu lauksaimniekiem izmaksāt 3,46 miljonus eiro. Papildus tam ZM iesniegusi EK pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī. Paredzams, ka lēmums par finanšu līdzekļu piešķiršanu tiks pieņemts aprīlī. Ja šī finansiālā palīdzība tiks saņemta, to ieguldīs, lai atjaunotu meliorācijas sistēmas, kas ilgstošo lietavu un to izraisīto plūdu dēļ daudzviet ir stipri bojātas.
Krīze mežos
Pašās gada beigās – 28. decembrī – Krīzes vadības padome, izvērtējot meža nozares nevalstisko organizāciju lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē saistībā ar rudens lietavu un plūdu izraisītajām sekām, izsludināja katastrofas situāciju mežsaimniecībā, jo laikapstākļu dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Katastrofas situācija mežsaimniecībā ļauj grūtībās nonākušiem mežsaimniecības, tostarp mežizstrādes, uzņēmumiem atsaukties un piemērot “force majeure”, kas paredz pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos. Par šo lēmumu izskanējis jau gana daudz kritikas, atzīstot, ka pelnošai nozarei nebūtu nepieciešams vēl arī saņemt kompensācijas un īpašas atlaides.
Lētie dārzeņi
Vēl viens nozīmīgs lēmums, kas skar lauksaimniecību, pagājušā gada nogalē noteikti bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana augļiem, ogām un dārzeņiem. Diskusijas par šādu soli ieskanējušās ne vienu gadu vien, bet tieši 2017. gada 22. novembrī Saeima pieņēma lēmumu samazināt PVN likmi līdz pieciem procentiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, ja tie nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti). Noslēgts memorands starp ZM, Finanšu ministriju un tirgotāju organizācijām, lai veicinātu Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu pārdošanu, piemērojot samazinātu PVN likmi. Cik veiksmīgi darbosies gada nogalē pieņemtais lēmums, varēs redzēt tikai šajā gadā, kad ražotāji un pārdevēji būs apguvuši jaunos izcenojumus. Tomēr jau dzirdēti viedokļi, ka pircēju maciņi no tā diez vai ko iegūs.
Samazināto PVN likmi paredzēts piemērot aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenēm, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedkāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukīni, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām u.tml.), kā arī ķiploku lokiem, salātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.
PVN piecu procentu likmi piemēros visiem minētajiem augļiem, ogām un dārzeņiem neatkarīgi no to turpmākās izmantošanas veida. Tas nozīmē, ka kartupeļiem, kas paredzēti dzīvnieku barošanai, vai āboliem, ko piegādās dzērienu ražotnēm, vai svaigām piparmētrām, ko piegādās kosmētikas ražotnēm, varēs piemērot samazināto PVN likmi. PVN piecu procentu likme jāpiemēro visiem minētajiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts, piemēram, samazināto likmi piemēros arī Polijas vai Nīderlandes āboliem, kā arī ASV audzētām dzērvenēm vai Ķīnā augušiem ķiplokiem.
PVN piecu procentu likmi nepiemēros augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.Viens no PVN samazinātās likmes ieviešanas mērķiem ir padarīt patērētājiem pieejamākus svaigus un reģionam raksturīgus pārtikas produktus. Iekļaujot savā ēdienkartē vairāk augļu, ogu un dārzeņu, ikvienam ir iespēja dzīvot veselīgāk. Turklāt PVN samazinātā likme veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju un palielinās iedzīvotāju pirktspēju, kā arī samazinās nelegālo tirdzniecību ar šiem pārtikas produktiem.
