Viens no šīs nedēļas ievērojamākajiem notikumiem bija Molotova – Ribentropa pakta 63. gadskārta, kuru arī šogad vairākas sabiedriskās organizācijas atzīmēja ar atceres pasākumiem.
Viens no šīs nedēļas ievērojamākajiem notikumiem bija Molotova – Ribentropa pakta 63. gadskārta, kuru arī šogad vairākas sabiedriskās organizācijas atzīmēja ar atceres pasākumiem. Piektdien Molotova – Ribentropa pakta gadadienu atzīmēja Latvijas Nacionālā karavīru biedrība (LNKB), izglītības centrs «Latviskums. Atturība. Tauta. Izglītība», kā arī kustība «Helsinki 86».
Katra no šīm organizācijām izvēlējusies savu atceres formu. Tika rīkoti gājieni, rakstītas atklātas vēstules un prasības Ārlietu ministrijai pieprasīt kompensāciju no valstīm, kas atbildīgas par PSRS okupācijas varas nodarījumiem.
Neiztika arī bez ierastajām provokācijām, taču šoreiz tās tika laikus novērstas. Arī nacionālboļševiku atbalsta organizācijas «Uzvara» pieteikums par piketa organizēšanu pret Latvijas iestāšanos NATO tika noraidīts. Šāds lēmums noteikti ir pamatots, jo nacionālboļševiki savām aktivitātēm vienmēr cenšas pievērst uzmanību datumos, kam Latvijas vēsturē ir īpaša nozīme, lai sev radītu pēc iespējas plašāku publicitāti.
Otrdien Rīgas Centra rajona tiesa noraidīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedra Jāņa Ādamsona sūdzību pret Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) par viņa svītrošanu no 8. Saeimas deputātu kandidātu saraksta. Pats J.Ādamsons jau nācis klajā ar paziņojumu, ka apsver iespēju vērsties kā Satversmes, tā arī Eiropas cilvēktiesību tiesā. Te gan jāatzīmē, ka J.Ādamsonam nav pamata vērsties nevienā no minētajām tiesu instancēm, jo pašreizējā likumdošana paredz, ka Saeimas vēlēšanās nedrīkst kandidēt Valsts drošības komitejas (VDK) štata darbinieki, par kādu J.Ādamsons ir atzīts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu. Taču šāda likuma interpretācija būtībā liedz katram, kas ir dienējis PSRS robežapsardzības spēkos, kandidēt vēlēšanās un kļūt par Saeimas deputātu. Likumdevējiem būtu jāizskaidro, ar ko tie, kas padomju armijā dienējuši citās karaspēka daļās, ir labāki par robežsargiem, jo faktiskā piederība VDK vēl nenozīmē kādu pretvalstisku rīcību.
Latvijā arvien biežāk tiek atklāti elektroniskie noziegumi, kuri parasti tiek klasificēti kā krāpšana. Arī šonedēļ atklājās, ka Ekonomikas policija aizturējusi divas personas, kam atsavināts ap 500 viltotu norēķinu karšu. Trešdien vien aptuveni pusstundas laikā uz kādu Hansabankas kontu Latvijā atceļojuši 180 000 latu. Kopumā krāpnieku darījumos iesaistītās summas sniedzoties vairāku miljonu dolāru apmērā, tādēļ, domājams, abi noziedznieki ir saistīti ar kādu no starptautiskajiem noziedzīgajiem grupējumiem. Līdz šim tas ir vērienīgākais krāpšanas gadījums Latvijā, izmantojot norēķinu kartes. Un, kā jau tas parasti mēdz būt, arī šoreiz noziedzniekus iegāzusi alkatība, jo bankas drošības sistēma pievērsusi uzmanību aizdomīgajiem darījumiem, kas veikti starp ASV un Latvijas bankām. Jāpiezīmē, ka šādos gadījumos visus zaudējumus, kas radušies klientiem, kompensē bankas. Iedzīvotājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, norēķinoties ar kartēm, jo tieši elektroniskā krāpniecība varētu kļūt par populāru noziedzības veidu, jo virkne tā saukto «hakeru» jau tagad iegādājas preces dažādos internetveikalos, izmantojot svešu norēķinu karšu datus.
Krievija kārtējo reizi izrādījusi solidaritāti Ķīnai, atsakoties izsniegt vīzu Tibetas garīgajam līderim Dalailamam. Šāds Krievijas Ārlietu ministrijas lēmums izraisījis asus Krievijas budistu protestus. Tā ceturtdien Maskavas milicija aizturēja ap 50 nesankcionēta budistu protesta mītiņa dalībnieku. Savu nostāju Krievijas Ārlietu ministrija pamatoja ar Ķīnas negatīvo nostāju pret Dalailamas politiskajām aktivitātēm. Turklāt Ķīna lūgusi neizsniegt Dalailamam uzturēšanās atļauju Krievijā. Te gan jāpiebilst, ka Dalailamas vizīte tika plānota kā reliģisks pasākums, apmeklējot Burjatiju, Tuvu un Kalmikiju, kur ir liels budistu īpatsvars.
ASV turpina apspriest iespēju gāzt Sadama Huseina režīmu Irākā, kaut gan atbalsts šai akcijai ir krasi samazinājies. Pat ASV sabiedrotie Eiropas un arābu valstīs visai skeptiski raugās uz iespēju atbalstīt šādu ASV ofensīvu. Arī starp ASV pilsoņiem atbalsts militārajai ofensīvai pret Irāku ir mazinājies. Tagad šo akciju atbalsta tikai 53% respondentu (2001. g. novembrī 74%). Pati Irāka uzsākusi diplomātisku kampaņu pret ASV, lai iegūtu plašāku starptautisko atbalstu. Arī Krievijai tiek piedāvāts ekonomiskās sadarbības līgums, kas neapšaubāmi ir aicinājums tai iestāties pret ASV iespējamo militāro akciju.
Gruzijas prezidents Eduards Ševardnadze pirmdien nācis klajā ar paziņojumu, ka sāks ofensīvu pret čečenu kaujiniekiem, kas bāzējas Panki aizā. Ar šo soli Gruzija vēlas uzlabot saspīlētās attiecības ar Krieviju, kas jau vairākkārt saņēmusi atteikumu ievest šajā rajonā savu karaspēku.
Šī militārā akcija patiešām varētu uzlabot attiecības starp Gruziju un Krieviju, jo līdz šim Gruzija demonstratīvi lobēja čečenu aktivitātes savā teritorijā, ko viņi izmantoja pārrobežu uzbrukumiem Čečenijā. Nav šaubu, ka Gruzijas amatpersonām šai sakarā ir bijusi arī kāda finansiāla ieinteresētība, jo pretējā gadījumā būtu grūti izskaidrot, kādēļ suverēna valsts ilgstoši pieļauj, ka tās teritorijā nesankcionēti uzturas bruņotas kaujinieku vienības.
