Jelgavas Domes bāriņtiesa un pilsētas Izglītības pārvalde sadarbībā ar Municipālo policiju apmēram reizi mēnesī rīko kopīgus reidus un ierodas ģimenēs, kuru bērni neapmeklē mācību iestādes vai cieš no vecāku bezatbildīgās, dažreiz pat bīstamās, rīcības.
Jelgavas Domes bāriņtiesa un pilsētas Izglītības pārvalde sadarbībā ar Municipālo policiju apmēram reizi mēnesī rīko kopīgus reidus un ierodas ģimenēs, kuru bērni neapmeklē mācību iestādes vai cieš no vecāku bezatbildīgās, dažreiz pat bīstamās, rīcības. Reidi parasti notiek vakaros, kad lielākajai daļai vecāku un bērnu jābūt mājās. Parasti šajā laikā virtuvē smaržo siltas vakariņas, istabā ir mājīgi un gaiši, bērni pilda skolā uzdotos mājas darbus…
Diemžēl reida laikā «Ziņas» pārliecinājās, ka daudzās ģimenēs viss ir pavisam citādi – mitekļi, ko par istabām grūti nosaukt, ir netīri, krāsnis malku nav redzējušas vairākus gadus, dažviet pat elektrība ir atslēgta un jādzīvo sveču gaismā, pa logu šķirbām gaudo vējš un sitas lietus. Vecāki, reibinošās dziras pārņemti, strīdas un, ja vajag, izvicina arī dūres. Tā ir cita pasaule – naida un ļaunuma pārņemta. Tādā spiesti dzīvot arī daudzi bērni.
Vecāku attieksme pret skolu – noraidoša
Reidā pirmās tiek apmeklētas ģimenes, kurās ir mazgadīgi bērni, un deviņos vakarā viņiem vajadzētu atrasties gultās.
Ierodamies pie ģimenes 5. līnijā. Bāriņtiesas priekšsēdētāja Irisa Turčinska stāsta, ka tur aug trīs skolas bērni un viens – bērnudārza vecumā, taču mācību iestādi apmeklē tikai viens. Ģimene jau daudzus gadus pierakstīta Kalnciemā, taču dzīvo Jelgavā, regulāri mainot dzīvesvietu. Vecāku nostāja pret skolu ir noraidoša: «Priekš kam tas vajadzīgs? Mums trūkst līdzekļu bērnu izglītošanai.»
Ap astoņiem vakarā visa ģimene ir mājās. Uz plīts smaržo ēdiens. Istabās ir kārtīgi un silti. Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības inspektore Līvija Vilcāne ar vecākiem izrunā skolas lietas un sola Domes atbalstu. Savukārt mamma sola šonedēļ nokārtot visu, lai skolā sāktu iet arī otra meita. Tēvs strādājot gadījuma darbus, un par iekrātajiem līdzekļiem tiek remontēta māja, kuru ģimene īrējot ar izpirkšanas tiesībām. Lielākais dēls strādājot gadījuma darbus Rīgā. L.Vilcāne sola sekot līdzi notikumiem un interesēties skolā, vai arī otrs bērns sācis mācīties.
Meita negrib dzīvot mātes dēļ
Nākamajā pārlūkojamā objektā uzzinām, ka 1986. gadā dzimusī meitene 7. oktobrī nogādāta slimnīcā, jo mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Viņa stāstījusi, ka māte bieži lieto alkoholu un mēdz aiziet no mājām, atstājot meiteni kopā ar savu piedzīvotāju – bijušo cietumnieku.
Dzīvokļa durvis atver vīrietis un skaidro, ka esot meklējamās mātes paziņa un mājās pašlaik viens. Dzīvoklī pamanām savandītu, netīru gultu un sieviešu čības. Skaidrs, ka istabā ir vēl kāds. Otrās durvis ir ciet. Policists tās atver un tumšā kaktā atrod paslēpušos meitenes māti. Kur atrodas viņas meita pusdesmitos vakarā, sieviete nevar pateikt. Viņa atzīst, ka regulāri lieto alkoholu, bet meitas viņai esot žēl. Uzturēties istabā ilgāku laiku nav iespējams, jo krāsns tiek kurināta ar netīrām lupatām. Meiteni, kas no dzīves saņēmusi nežēlīgus sitienus, vēlāk atrodam pie kādas radinieces.
Tēvs dzer, meita izolatorā
Pirms neilga laika «Ziņās» bija publicēta informācija, ka 16 gadu veca meitene sadūrusi vīrieti un viņš miris. Reidā apmeklējam arī dzīvokli, kurā dzīvo šīs meitenes tēvs kopā ar nodurtā jaunieša māti. Sievietes otrs dēls atrodas apcietinājumā par sava tēva slepkavību. Tēvs un viņa piedzīvotāja ir stiprā alkohola reibumā, sieviete pat nespēj izkāpt no gultas, šņabis gāž viņu zemē. Tēvs pēc traģiskā notikuma pametis darbu un meitu policijas izolatorā nav apciemojis ne reizi. Meitenes īstā māte mirusi pirms gada. Uz šo dzīvokli jauniete bieži saukusi policiju dzeršanas un skandālu dēļ.
L.Vilcāne stāsta, ka drīzumā tiks lemts par citu drošības līdzekli pusaudzei – inspektore jau meklē viņai vietu rehabilitācijas centrā.
Dzīvo «miskastē»
Vakara «nagla» ir dzīvoklis Zirgu ielā. Tumsā pa apšaubāmām kāpnēm, pārmeklējot vairākus dzīvokļus, beidzot atrodam īsto. Tas ir «iekārtots» pašos ēkas bēniņos, kur dzīvo peles, suņi un kaķi, kur tā paša nama iedzīvotāji izmet atkritumus, nokārto dabiskās vajadzības. Pašā pažobelē sakrājušies atkritumi, kas nelabi smako. Bet tiem blakus – dzīvokļi. Meklējam ģimeni, kurā vajadzētu būt diviem pusaudžiem. Zināms, ka četrpadsmitgadīgā meita izdzērusi lielu daudzumu tablešu un aizvesta uz slimnīcu. Dzīvoklī nevienu neatrodam, bet manāms, ka tikko vēl tur kāds bijis – durvis vaļā, uz galda svaigas maizes drupatas, šķīvis ar skābiem kāpostiem. Iespējams, ka iemītnieki, reida dalībniekus izdzirdējuši, paslēpušies, jo bēniņos krāmu pietiek. Nolemjam, ka atgriezīsimies tur reida noslēgumā pirms pusnakts. Tā arī izdarām un pārsteidzam vecākus sveču gaismā un pamatīgā aukstumā. Abi jau paspējuši labi iesilt no grādīgās dziras plastmasas pudelē. Bērni, pēc mātes teiktā, esot turpat pie kaimiņiem. Skolu viņi apmeklējuši tikai dažas dienas. Dēls aizturēts par klaiņošanu naktī. Vecāki nevar parādīt vietu, kur bērni mācās, dzīvoklī atslēgta elektrība, gāzes nav, krāsns auksta, gandrīz sabrukusi. Abiem bērniem gulēšanai atvēlēts pussabrucis dīvāns. I.Turčinska piedāvā vecākiem uzrakstīt iesniegumu par bērnu ievietošanu krīzes centrā, līdz vecāki nodrošinās viņiem pienācīgus dzīves apstākļus. Tēvs vāvuļodams atzīst, ka tas būtu ļoti pareizi, bet māte viņam metas virsū ar dūrēm un skaļām lamām: ja vīrs parakstīšot papīru, viņa šo nositīšot, pakāršot un visādi citādi nogalināšot. Kautiņā iejaucas policijai un noliek iekarsušos pie vietas. Māte iesniegumu neparaksta, bet tēvs bez vārda runas uzliek savu parakstu, piebilzdams, ka bērni vismaz būs siltumā un paēduši. Bet kur tad ir paši bērni? Kopā ar māti izstaigājam kaimiņu dzīvokļus, bet no viņiem ne vēsts. Māte gan manāmi satraucas, nojaušot lielas nepatikšanas. Beigās viņa skaidro, ka bērni esot noslēpušies. I.Turčinska lūdz mātei izgulēt dzērumu un rīt kopā ar bērniem atnākt uz bāriņtiesu, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk. Māte solās būt paklausīga… Jau iepriekš abi bērni uz laiku bija ievietoti bērnunamā, tagad skola lūdz ievietot viņus krīzes centrā.
Otrā dienā sieviete ar bērniem ierodas bāriņtiesā un piekrīt parakstīt dokumentu par viņu ievietošanu krīzes centrā uz mēnesi. Šajā laikā vecākiem jānodrošina bērniem normāli sadzīves apstākļi.
***
FAKTI
* Jelgavā šogad mācības skolās nav sākuši 38 bērni.
* No viņiem 17 mainījuši dzīvesvietu, nepaziņojot savu jauno adresi. Vairāki ar vecākiem izbraukuši ārpus Latvijas.
* Ar 21 skolēna ģimeni aktīvi strādā bāriņtiesas un Izglītības pārvaldes darbinieki, lai panāktu, ka bērni sāk mācības skolā.
* Šogad uz nepilngadīgo lietu administratīvo komisijas sēdi uzaicināti 17 vecāki.
* Deviņiem no viņiem uzlikts naudas sods par vecāku pienākumu nepildīšanu.
