Re:check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
“Facebook” popularitāti guvis kāds ieraksts, kurā apgalvots, ka “Covid-19” pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Ieraksta autors norāda, ka tā pausts vairākos Latvijas medijos, un jautā – tad kāpēc mūsu valdība prasa veseliem cilvēkiem vilkt maskas? Kāpēc jāslēdz valsts? “Re:Check” secināja, ka apgalvojumā citētais aģentūras LETA ziņas teikums izrauts no konteksta un tādējādi izmantots maldināšanai. Saskaņā ar speciālistu skaidroto inficēt citus var arī “Covid-19” pozitīvs cilvēks bez simptomiem. Tas iespējams slimības pirmajās dienās, kad simptomi vēl nav parādījušies, vai saslimšanai ritot bez simptomiem. Savukārt tad, kad simptomu jau sen vairs nav, inficēt nevar, pat neraugoties uz joprojām pozitīvu “Covid-19” testu.
Par ko vēstīts konkrētajā mediju ziņā?
8. novembrī publicētās ziņas pirmavots ir aģentūra LETA, un tās virsrakstā vēstīts: “Covid-19 pacientiem neatkarīgi no testa rezultāta darbnespējas lapu var aizvērt pēc 14 dienām, pazūdot simptomiem.” Vēlāk informāciju pārpublicēja arī citi mediji, uz kuriem atsaucas arī “Facebook” ieraksta autors. Aģentūra LETA rakstīja par konkrētu gadījumu, kad kāda bērnudārza pedagoģe baidījās atgriezties darbā un aplipināt ar “Covid-19” bērnus, jo viņai pēc pārslimošanas joprojām esot pozitīvs tests. Taču ģimenes ārsts slimības lapu nepagarina ilgāk par 21 dienu. Tāpat ziņā skaidrots, ka, trīs dienas pēc kārtas nenovērojot “Covid-19” simptomus, darba nespējas lapu pēc 14 dienām var aizvērt arī tad, ja “Covid-19” tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu. Tam seko “Facebook” ieraksta autora izceltais teikums, ka inficēt citus šajā gadījumā cilvēks vairs nevar.
Kā “Re:Check” norāda aģentūrā LETA, ierakstā izceltais teikums izriet no augustā pieņemtajām izmaiņām kārtībā, pēc kuras “Covid-19” pacientiem aizver darbnespējas lapas. Sākotnēji informācija rasta Veselības ministrijas (VM) uz valdības sēdi sagatavotajā anotācijā, savukārt vēlāk par praksi stāstījuši Ģimenes ārstu asociācijā un apstiprinājusi VM. Par izmaiņām savā mājaslapā augusta beigās informēja arī ministrija. Taču pēc lēmuma pieņemšanas ministrija skaidroja, ka cilvēks var inficēt citus arī divas dienas pirms simptomu parādīšanās vai saslimt tik vieglā formā, ka slimības pazīmes pat neievēro. Tāpēc pastāv risks, ka cilvēks var inficēt citus, pat neapzinoties. Kad vīruss jau savairojies, organisms sāk izstrādāt antivielas un atbrīvoties no vīrusa. Līdz ar to, augot antivielu apjomam organismā, vīrusa apjoms organismā samazinās, līdz “Covid-19” pacients vairs nevar inficēt citus.
Kas nav pateikts “Facebook” ierakstā?
Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) norāda, ka ierakstā minētais apgalvojums un tā interpretācija publiskajā telpā ir sagrozīta un nepatiesa. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis gan iepriekš medijos, gan arī tagad “Re:Check” skaidro, ka sabiedrībā saistībā ar “Covid-19” pastāv neizpratne vai zināšanu trūkums par dažādiem jautājumiem – kurā brīdī slimība ir lipīga, ko nozīmē pozitīvs tests un cik ilgst slimība. Piemēram, cilvēkam var nebūt slimības simptomu, bet viņš var būt lipīgs un inficēt citus. Taču ir arī citas situācijas, kad cilvēkam tests aizvien uzrāda pozitīvu rezultātu, taču viņš vairs nav lipīgs un nevar inficēt citus. Runa šajā gadījumā ir par atšķirīgām situācijām.
SPKC norāda “Re:Check”, ka cilvēks visbiežāk ir infekciozs divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Tātad cilvēks var izplatīt slimību citiem, jo vēl nezina, ka pats ir saslimis. Šī ir situācija, kad vīruss organismā jau ir savairojies tik lielā apjomā, ka cilvēks var citus inficēt, pat nezinot par savu saslimšanu, jo viņam vēl nav simptomu. Arī RSU profesors Briģis stāsta, ka paiet laiks, līdz cilvēks sāk izjust simptomus. “Tā saucamais latentais periods no tā brīža, kamēr cilvēks ir inficējies, līdz brīdim, kamēr viņš sajūt [saslimšanas simptomus]. Un, kā zināms, daži cilvēki pat vispār nesajūt šo slimību, bet slimība ir,” viņš skaidro. Turklāt arī tad, ja slimība norit bez simptomiem, cilvēks var inficēt citus.
Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) skaidro, ka neatkarīgi no simptomu esamības inficētie var izplatīt slimību citiem. PVO norāda, ka cilvēki ir īpaši infekciozi tieši pirms simptomu parādīšanās, proti, divas dienas pirms, kā arī slimības sākumā. Cilvēki ar smagu slimības gaitu var būt lipīgi arī ilgāku laiku. Tāpat vīrusu tālāk nodot var arī inficētie bez simptomiem.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) pēc šobrīd pieejamās informācijas vērtē, ka cilvēki bez simptomiem apkārtējiem vīrusu var neizplatīt pēc 10 dienām kopš inficēšanās. Taču citos gadījumos pēc simptomu parādīšanās pacients inficēt apkārtējos var arī 14–20 dienu laikā. ECDC tāpat norāda uz vairākiem pētījumiem par to, ka ievērojama vīrusa izplatība notiek ap simptomu parādīšanās laiku un ka vīrusu organismā var konstatēt jau pāris dienas pirms to parādīšanās. Savukārt pēc noteikta laika atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, slimības smaguma, risks inficēt citus samazinās.
Kā skaidro arī SPKC, “Covid-19” slimnieks ir ļoti infekciozs pirmajā nedēļā pēc saslimšanas. Taču pēc tam vīrusa daudzums pakāpeniski samazinās, jo attīstās organisma imunoloģiskā atbilde. SPKC norāda, ka 14. dienā cilvēks vairs nav infekciozs. Taču vīrusa atliekas organismā var saglabāties pat mēnesi un ilgāk pēc saslimšanas, bet tas vairs nav spējīgs savairoties, skaidro SPKC. “Kaut arī laboratoriskais tests var uzrādīt pozitīvu rezultātu, vīruss vairs nav aktīvs un līdz ar to cilvēks nav vairs uzskatāms par infekciozu.” Tieši par konkrēto situāciju, kad cilvēks vairs nav infekciozs, rakstīts “Facebook” ieraksta autora piesauktajā mediju ziņā, taču nepieminot citu situāciju, kad cilvēks saslimšanas sākumā var nejust simptomus, bet jau var inficēt citus.
Arī Briģis stāsta, ka, slimībai attīstoties, cilvēkam veidojas imunitāte. Lai gan vīruss tiek pieveikts un vairs nav aktīvs, tā molekula vēl var palikt organismā. “Tā ir jau neaktīva molekula, mēs to sadzīviski varētu nosaukt par nedzīvu vīrusu. Šis nedzīvais vīruss vēl ir konstatējams [“Covid-19” testā] arī pēc tam, kad cilvēks vairs nav lipīgs, kad viņam šī dzīvā vīrusa nav.”
PVO norāda, ka vairumam cilvēku ar “Covid-19” imūnsistēmas reakcija attīstās dažu pirmo nedēļu laikā pēc inficēšanās. Aizvien turpinās pētījumi par to, cik spēcīga ir šī imunitāte un cik tā ir ilga. PVO gan skaidro, ka imunitāte veidojas arī cilvēkiem, kas “Covid-19” pārslimojuši bez simptomiem.
Kāpēc veseliem cilvēkiem prasa vilkt maskas?
Arī VM savā mājaslapā skaidro – cilvēks var nezināt, ka saslimis ar “Covid-19”, tāpēc maska mazinās iespēju gaisā nonākt pilieniem ar vīrusa klātbūtni. “Tā tu pasargāsi citus un citi tevi,” norāda ministrija.
Taču var jautāt arī, kāpēc prasīt masku vilkt cilvēkam, kas jau ir izslimojis “Covid-19”, ja reiz viņam jau izveidojusies imunitāte un viņš vairs nav lipīgs citiem. Par šo jautājumu oktobrī sprieda arī valdībā, jo eksperti uzskatīja, ka “Covid-19” pārslimojušie var maskas nenēsāt. Taču valdība lēma masku nēsāšanu prasīt arī pārslimojušajiem. Lēmumu skaidroja ar to, ka pretējā gadījumā tas sarežģītu darbu policistiem, kam būtu jāprasa cilvēkiem uzrādīt attiecīgu apliecinājumu par “Covid-19” pārslimošanu. Tādēļ nolemts, ka arī pārslimojušajiem jānēsā maskas.
Pastāv gan noteikti izņēmumi. Masku var nenēsāt bērni līdz 13 gadiem, cilvēki ar acīmredzamiem kustību traucējumiem, kas maskas uzvilkšanu apgrūtina, kā arī cilvēki ar psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ trūkst spēju vai iemaņu sejas maskas lietošanai. Tāpat VM norāda – nav zinātniska pamatojuma, ka sejas maskas varētu pasliktināt veselības stāvokli cilvēkiem ar elpošanas ceļu, sirds-asinsvadu vai citām hroniskām slimībām. Ja masku lietot nevar, ir iespēja izmantot arī sejas vairogu. Arī “Re:Check” iepriekš rakstīja, ka, pareizi lietota, maska draudus veselībai nerada.
Tāpat būtiski, ka masku lietošana samazina infekcijas izplatīšanās iespējas, taču tikai tā vien no saslimšanas nepasargā. To savā mājaslapā norāda arī VM. RSU profesors Briģis skaidro, ka maskas piesardzības pasākumu kompleksā ir tikai viens no elementiem, bet tam ir sava loma. Maska negarantē, ka cilvēks noteikti nesaslims vai neinficēs citu, bet tā šo varbūtību samazina, skaidro profesors. “Ja varbūtību pazemina maska, distancēšanās un visi pārējie pasākumi, katrs no šiem pasākumiem to varbūtību pazemina, tad katram elementam ir sava nozīme.” Kopumā Briģis vērtē, ka drošības pasākumi dod savu artavu vīrusa izplatības ierobežošanā. Ja raugās matemātiski, viens cilvēks vidēji ar šo slimību varot inficēt 2,5 citus. Pieņemot, ka vīruss var brīvi izplatīties, neviens nemēģina vairīties no kontaktiem un “dzīvo kā vecos labos laikos”, saslimstība augtu gandrīz ģeometriskā progresijā, skaidro profesors. “Bet Latvijā tik straujš [saslimstības pieaugums], kā matemātiski to varētu rēķināt, nav. Tātad tas ir krietni lēnāks.”
