Otrdien valstij piederošā banka «Citadele» sāks izmaksāt garantēto atlīdzību Latvijas Krājbankas noguldītājiem. Tomēr viņu vidū nebūs pašvaldības, to iestādes un kapitālsabiedrības, jo likums banku likvidācijas gadījumā tām palīdzību nesola. Pašvaldības un to uzņēmumi par zaudējumu gan īpaši nesatraucas, lai gan summas pārsniedz simt tūkstošus, bet Jelgavas slimnīca var pazaudēt pat pusmiljonu latu.
Līdz vakardienai tikai mazliet vairāk par pusi no visiem 2000 pensionāriem, kas līdz šim pensijas saņēma Krājbankā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ziņojuši par jauniem kontiem, «Ziņām» stāsta VSAA Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte. Viņu satrauc daudzu pensionāru teiktais, ka «es vēl pacīnīšos!», «es vēl nogaidīšu», «nepakļaušos ažiotāžai!».Ja nepasteigsies, jāgaida janvāris D.Oltei mudina pensiju un pabalstu saņēmējus pasteigties ar cita konta paziņošanu VSAA. Tiem bijušajiem Latvijas Krājbankas klientiem, kas turpmāk izvēlēsies pensiju saņemt mājās ar Latvijas Pasta starpniecību, iesniegums VSAA jānodod līdz nākamajai ceturtdienai, 1. decembrim, pulksten 10. Tad VSAA pārtrauktās pensijas izmaksu būs iespējams atjaunot, sākot ar 19. decembri. Ja iesniegumu nodaļā nogādās pēc 1. decembra, VSAA pārtrauktās pensijas izmaksu varēs atjaunot tikai 2012. gada janvārī, kad tiks izmaksāta arī decembra pensija. Pensionāriem arī jāatceras, ka pensiju piegāde mājās ir maksas pakalpojums – katru reizi tiek ieturēti 1,22 lati un pārskaitīti Latvijas Pastam.Pašvaldības – lielākās zaudētājasFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vakar pieņēmusi lēmumu, ka Latvijas Krājbankas noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības izmaksu (līdz 70 tūkstošiem latu) nodrošinās valstij piederošā banka «Citadele». Naudas izmaksas tiks sāktas nākamotrdien. Atbilstoši likumā noteiktajam naudu varēšot saņemt pat 60 gadu, tādēļ amatpersonas mudina cilvēkus pirmajā izmaksas dienā «neforsēt» banku «Citadele».Saskaņā ar likumu valsts garantē līdz 100 tūkstošu eiro izmaksu gan par zaudētajiem noguldījumiem, gan kontu atlikumiem. Uz to var pretendēt tikai privātpersonas un juridiskas personas. «Pašvaldībām garantētā atlīdzība netiek izmaksāta, tā nepienākas arī par visu to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžetiem, tai skaitā tranzītfondiem,» «Ziņām» skaidro FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece. Jāņem gan vērā, ka ne visi valsts vai pašvaldību uzņēmumi tiek finansēti no valsts vai pašvaldību budžetiem. Savukārt tie, kam atlīdzība netiks izmaksāta, varēs pieteikt savus kā kreditora prasījumus kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesa ietvaros. Slimnīca krāja naudu remontiemJau ziņots, ka Jelgavas pašvaldībai un tās iestādēm Latvijas Krājbankā iesaldēti vairāk par 148 tūkstošiem latu, bet Jelgavas novads tajā turējis 42 tūkstošus latu Autoceļu fonda līdzekļu. Ozolnieki Krājbankā atvēruši depozīta kontu, kurā noglabāti 120,6 tūkstoši latu, ziņo pašvaldības pārstāve Evita Kairiša. «Taču Ozolnieku novada pašvaldības darbs pagaidām netiek kavēts,» saka E.Kairiša. Arī citas pašvaldības uzsver, ka bankas problēmu dēļ to darbs nav apgrūtināts. Turklāt tās norāda, ka drošības apsvērumu dēļ kontus atvērušas un naudu tur vairākās bankās. Citādi ir ar pašvaldību uzņēmumiem. Piemēram, Jelgavas novada kapitālsabiedrībai SIA «Kalnciema nami» ir norēķinu konts šajā bankā. Uzņēmums pieteicies īstermiņa aizņēmumam Valsts kasē, lai nodrošinātu savlaicīgus norēķinus ar partneriem, līdz ar to komunālās saimniecības apkalpoto namu iedzīvotājiem neesot pamats bažām par turpmāko pakalpojumu saņemšanu.Savukārt SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» Krājbankas kontā bija uzkrājusi ap pusmiljonu latu, «Ziņām» pastāstīja slimnīcas vadītāja Solveiga Ābola. Viņa gan uzsver, ka ārstniecības procesu tas neietekmē. Ja nauda tiks zaudēta, tas visvairāk ietekmēs slimnīcas attīstības plānus – nebūs iespējams līdzfinansēt plānotos vērienīgos remontus. Ar Krājbanku maza saistība bijusi tādiem lieliem pašvaldību uzņēmumiem kā «Jelgavas ūdens» un «Ozolnieku KSDU», apliecināja to vadītāji. Arī viens no lielākajiem Jelgavas privātajiem uzņēmumiem «Fortum Jelgava» apgrūtinājumu neizjūt, jo tai konti ir citās bankās, pastāstīja apkures koncerna pārstāve Sarmīte Žumbure. Banku darbinieki nav pieprasītiLīdz ar Krājbankas slēgšanu bez darba paliks visi 17 Jelgavas filiāles darbinieki. Citas bankas gan viņus nesola uzņemt savos kolektīvos, liecina «Ziņu» aptaujāto kredītiestāžu teiktais. Piemēram, SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone stāsta, ka visā valstī bankai patlaban ir piecas vakances, bet jaunas filiāles banka atvērt neplāno. Darbinieki aicināti savlaicīgi sūtīt pieteikumus citām bankām. Arī Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis norāda – bankas uz jaunu cilvēku pieņemšanu darbā raugās ļoti piesardzīgi. Tā iemesls ir prognoze par valsts ekonomikas attīstību nākamajos gados. «Tautsaimniecības potenciāls neliecina, ka tās apkalpošanai, it sevišķi reģionos, būs vajadzīgi papildu darbinieki,» saka M.Bičevskis. Varbūt kāda banka palielināšot naudas izņemšanas aparātu skaitu, taču pilsētās, kur ir vismaz četras piecas bankas, uz jaunām filiālēm un līdz ar to vakancēm neesot ko cerēt.
