Vairāku Latvijas slimnīcu vadītāji asi protestē pret valdības tām šogad plānoto finansējumu. Plānoto summu par absolūti nepietiekamu atzīst arī Jelgavas pilsētas slimnīca, kuras vadītāja Solveiga Ābola norāda – naudas ir tik maz, ka valstij jāatzīst pašreizējās sistēmas nespēja nodrošināt ārstniecības pakalpojumus un jāmeklē cits risinājums.
«Ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem pērn pietika, lai stacionāri mēs varētu ārstēt septiņus tūkstošus cilvēku, taču realitātē mums bija 13 tūkstoši pacientu. Pacientu skaits janvārī rāda, ka arī šogad būs tikpat, taču Nacionālā veselības dienesta (NVD) budžets ir pat vēl samazināts,» saka S.Ābola. Par to, ka valsts laikus un pilnībā nenorēķinās ar slimnīcām par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, «Ziņas» rakstīja jau pirms pāris gadiem. S.Ābola stāsta, ka 2009. gadā finansējums kavējās, taču beigās valsts parādā palikušo summu sedza. 2010. gadā nesamaksāja nelielu daļu, bet pērn slimnīca neesot saņēmusi neko no pārtērētā pusmiljona latu. Līdzīgi kā citu slimnīcu vadītāji viņa pauž neizpratni par to, ka viena terapeitiskā slimnieka ārstēšanai šogad plānoti vidēji 215 lati, kas esot daudz par maz. Paredzot, ka viens pacients ārstējas sešas dienas, viņam nepieciešamajām zālēm paliek vien daži lati, par kuriem nepieciešamo ārstēšanu nodrošināt nevarot.NVC pārstāve Laura Lapiņa «Ziņām» norāda, ka «naudas ir tik, cik mums ir piešķirts». Viņa gan stāsta, ka slimnīcu vadītāji labprāt kā argumentu izmanto vien terapeitiskajiem pacientiem paredzēto naudas summu, bet ne ķirurģiskajiem, kas esot vairāk nekā 400 latu par vienu slimnieku. Savukārt S.Ābola norāda, ka «ciparus var salikt, kā vēlas,» taču fakti rāda, ka pacientu ir daudz vairāk, nekā valsts samaksā. Turklāt salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad plānots vēl par septiņiem procentiem mazāks finansējums, jo vairs netiks piešķirta tā sauktā sociālā spilvena nauda mazturīgu pacientu ārstēšanai, norāda S.Ābola. Līdz ar to slimnīcai būs jāmaksā no savas kabatas, lai gan tai šādu līdzekļu nav, bet pašu ieņemtais par maksas pakalpojumiem ir paredzēts vien iekārtu iegādei un cita veida attīstībai. Līdzekļu trūkumu netieši atzinusi veselības ministre Ingrīda Circene. Viņa «Latvijas Avīzei» paudusi, ka situācija nebūs tik dramatiska, kā to atspoguļo slimnīcu vadītāji, jo gan ar finanšu ministru, gan ar premjeru esot runāts par papildu līdzekļu piešķiršanu. Tas varētu notikt budžeta grozījumos šā gada jūnijā.
