Latvijas Slimnīcu biedrība izsludinājusi ārkārtas situāciju saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, informē biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs.
Šī gada maijā ST nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei, un to atcēla, liedzot medicīnas darbiniekiem strādāt virsstundas. J.Kalējs ziņu aģentūrai LETA norāda, ka izmaiņas paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var ne tikai būtiski ietekmēt mediķu atalgojumu, bet arī apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu.
Patlaban, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzes jeb aptuveni 20 virsstundu nedēļā. Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019. gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundu nedēļā jeb 1,3 slodzes, savukārt no 2020. gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām.
Virsstundas būs jāsamazina
Kaut arī jaunais likums pieprasa virsstundu skaitu samazināt, lielais darba apjoms un arvien augošais ārstu un medicīnas māsu trūkums Latvijas slimnīcās jau gadiem to liedz darīt. Ārsti un medicīnas māsas ir spiesti strādāt virsstundas, kas krietni pārsniedz likumā noteikto normālo darba dienu, lai nodrošinātu veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem.
“Risinājums ir strādāt vairākās darbavietās, ko likums neaizliedz, tomēr slimnīcu darbinieki ir sava darba patrioti un vēlas strādāt vienā vietā. Mediķi ir gatavi turpināt strādāt normālā pagarinātā darba laika režīmā savās darbavietās,” uzsver J.Kalējs. Pēc viņa teiktā, nepieciešams veikt izmaiņas Darba likumā, ļaujot medicīnas darbiniekiem pēc pašu brīvas gribas likumīgi strādāt virs normālā darba laika vienā darbavietā.
“Pie mums ir tāpat kā visās citās slimnīcās – cilvēki strādā vairāk, nekā Darba likumā noteikts. Gan māsas, gan ārsti strādā vairākās darbavietās. Skrienot no vienas uz otru, izdeg un saslimst,” stāsta SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” valdes priekšsēdētājs Juris Bogužs, piebilstot, ka turklāt slimnīcā trūkst ārstu speciālistu, kas ir daudz meklēti, taču visi iespējamie resursi izsmelti.
Slimnīcā gan piestrādā rezidenti – topošie ārsti, kas ir Dobeles iedzīvotāji –, tomēr visvairāk slimnīcā trūkst terapeitu gan Terapijas, gan Uzņemšanas nodaļā un ginekologu, kā arī ķirurgu un anesteziologu, bet to vēl varētu pieciest, turpina J.Bogužs. Vislielākās problēmas rodas, ja kāds no ārstiem saslimst. Pagaidām risinājums ir viens – pārējiem jāstrādā vairāk.
J.Bogužs uzskata, ka nevar aizliegt medicīnas darbiniekiem strādāt vairāk, ja viņi paši to grib. Bažas Dobeles slimnīcas vadītājam rada vēl nepieņemtais nākamā gada valsts budžets. Nav jau vēl arī, kam budžetu pieņemt, tāpēc mediķiem nav skaidrs, vai viņu algām būs finansējums. “Jau vairāk nekā 20 gadu runā, ka Latvijā trūkst ārstu, bet nekas netiek darīts,” secina slimnīcas vadītājs.
Nauda būs jāatrod pašiem
SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” valdes loceklis Andris Ķipurs stāsta, ka situācija slimnīcā ir stabila. Cilvēku ir tik, cik ir, bet problēma ir tā, ka no nākamā gada par virsstundām darbiniekiem nāksies maksāt dubultā. Cik tas izmaksās slimnīcai un vai valsts būs tam savā budžetā paredzējusi līdzekļus, tas pašlaik ir aktuālākais jautājums.
“Visticamāk, nauda būs jāatrod slimnīcai savā budžetā vai jāņem kredīti, jo tie būs 20–30 tūkstoši eiro katru mēnesi, kas būs nepieciešami izdevumu sadaļā “algas un nodokļi”,” skaidro A.Ķipurs, piebilstot, ka sākotnēji šīs izmaksas varēs segt no slimnīcas līdzekļiem, taču tas nevar turpināties bezgalīgi, jo politiķiem ir jāpilda savi pirms vēlēšanām dotie solījumi atrast naudu mediķu algām.
Jelgavas slimnīca labprāt pieņemtu darbā medicīnas māsas, bet liela problēma ir Uzņemšanas nodaļā visu diennakti nepieciešamie septiņi dežurējošie ārsti, no kuriem lielākā daļa strādā vēl citās slimnīcas nodaļās – viņiem no jaunā gada būs jāmaksā dubultā. Uzņemšanā ārstu slodze ir tik liela, ka pašreizējā alga vien nemotivē strādāt. Uz dežūrām gan talkā nāk rezidenti, un pašlaik slimnīcai ir noslēgti līgumi ar 10 rezidentiem, uzsver A.Ķipurs.
Patlaban Jelgavas slimnīcas ārsti un māsas piestrādā vēl citās darbavietās, piemēram, psihoreiroloģiskajā slimnīcā vai poliklīnikā. Otrādi gan nenotiek. “No šīm iestādēm personāls pie mums nenāk, jo mūsu māsu darbs ir intensīvāks, tehnoloģiski sarežģītāks un daudziem ir bail no akūtajiem slimniekiem. Tā ka no citurienes mēs māsas diezin vai piesaistīsim,” situāciju raksturo slimnīcas vadītājs.
A.Ķipurs arī atgādina, ka Jelgavas tuvumā nav citu slimnīcu. “Bauskā, Aizkrauklē, Saldū vairs slimnīcu nav. No Tukuma pie mums ved cilvēkus ar ielas traumām, nemaz nerunājot par insultiem,” uzskaita slimnīcas vadītājs, norādot, ka liela daļa Jelgavas slimnīcas personāla ir pensijas un pirmspensijas vecumā, un izsakot cerību, ka nākotnē būs, kas strādā.
