Jelgava un tās apkārtne ik dienu tiek pakļauta augstam bīstamo dzelzceļa kravu riskam, taču pilsētas slimnīca atzīst, ka vājā valsts finansējuma dēļ tā nespētu pienācīgi reaģēt, ja šāda vai cita veida katastrofa ar daudziem upuriem notiktu
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta speciālisti vakar Jelgavā tikās ar Zemgales reģiona pašvaldību un slimnīcu pārstāvjiem, lai diskutētu par valsts un slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem, kā arī reģionālo slimnīcu gatavību ārkārtas situācijām. Līdz ar slimnīcu strukturālajām izmaiņām reģionālās slimnīcas aicinātas izstrādāt jaunus ārkārtas situāciju plānus. Par to slimnīcu vadītāji gan bija krietni sašutuši un atzina, ka tam jābūt valsts izstrādātam plānam, kurā atrunāts arī finansiālais jautājums. «Virtuālajā vidē varam rakstīt plānus, bet, lai tie strādātu, jābūt nodrošinājumam, jau tagad medicīna balstās uz slimnieku rēķina. Jelgavā, paldies Dievam, lielas katastrofas pēdējos gados nav piedzīvotas, bet, ja tā būtu, nezinu, kur izvietotu cietušos. Pilsētas slimnīcā gultu noslogojums ir 83 procenti, un tas nozīmē, ka brīvas ir vien dažas. Diemžēl valsts attīstības stratēģija norāda, ka gultasvietu skaits jāsamazina vēl,» sašutis A.Ķipurs. Viņš arī uzsver, ka nevar būt ne runas par medikamentu un aprīkojuma rezervēm. «Jau tuvākajā laikā būsim izlietojuši visus šim gadam no valsts atvēlētos līdzekļus pacientu ārstēšanai un teorētiski pēc mēneša slimnīcu varam slēgt, ja valsts nesamaksās,» piebilst A.Ķipurs. Jelgavas slimnīcai pirms vairākiem gadiem izstrādāts plāns ārkārtas situācijām, un ar to iestāde gatava strādāt arī šodien. Jau rudenī ar pašvaldības atbalstu slimnīca plāno iegādāties jaudīgu ģeneratoru, kas nepieciešamības gadījumā stacionāru nodrošinās ar elektrības piegādi. «Ja Katastrofu medicīnas centrs panāks, ka valsts budžetā šim mērķim atvēlēta nauda, rezervi arī turēsim,» lakonisks A.Ķipurs. Šādas rezerves nav arī citu slimnīcu – Dobeles, Aizkraukles, Jēkabpils – rīcībā. Medicīnas iestāžu vadītāji uzskata, ka labākais veids būtu operatīvās rezerves veidot valstij un nepieciešamības gadījumā ar helikopteru tās steidzami nogādāt attiecīgajā medicīnas iestādē. NMP dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics tomēr aicināja slimnīcu vadītājus pievērsties ārkārtas plānu izstrādei un strādāt ar tiem resursiem, kas pašlaik pieejami, jo reālu katastrofu gadījumos valsts palīdzību neatteikšot. Šie un citi reģionālo slimnīcu vadītāju ieteikumi tiks nodoti izskatīšanai Veselības ministrijā.
