Izdošanās gadījumā svētdien pulksten 19 kultūras namā paredzētais Līgas Celmas scēniskās oratorijas «Paldies, saule» pirmatskaņojums varētu Jelgavai sagādāt vienu no pēdējo gadu muzikāli skaistākajiem valstsvētkiem.
Izdošanās gadījumā svētdien pulksten 19 kultūras namā paredzētais Līgas Celmas scēniskās oratorijas “Paldies, saule” pirmatskaņojums varētu Jelgavai sagādāt vienu no pēdējo gadu muzikāli skaistākajiem valstsvētkiem.
Iecere par Jelgavas un Šauļu mākslinieku muzikālu kopprojektu pirmoreiz izskanēja jau pirms vairākiem gadiem. Vispirms kā mūzikas autoru minēja Zigmaru Liepiņu un tēmu – pretnarkomānijas propagandu. Galu galā Z.Liepiņa un Andras Manfeldes muzikālā drāma “Adata”, kā zināms, tapa Nacionālajā teātrī, un mūsu izrādes rīkotāju Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” izvēle apstājās pie jelgavnieces L.Celmas kā mūzikas autores un bijušā jelgavnieka Kārļa Vērdiņa – kā libreta autora. Par Jelgavas un Šauļu muzikālā kopdarba tēmu tika izraudzīta Saules kauja. Šķiet, – kur nu vēl vienojošāku stāstu rast. Taču no vēsturiskām detaļām darba gaitā nācās atteikties, vēstījumu vispārināt līdz tautu spējai vienoties cīņai pret ļaunumu un saulei kā šīs cīņas simbolam. Pārāk dažādas izrādās tās versijas par leģendāro kauju, ko skolā māca latviešu un lietuviešu bērniem.
Papildus mūzikas un libreta autoriem Jelgavas puse uzņēmusies arī lielākās daļas atskaņotājmākslinieku piesaistīšanu. Projekta mākslinieciskā vadītāja diriģenta Aigara Meri vadībā muzicēs kori “Spīgo” un “Zemgale”, Šauļu jauniešu kamerkoris “Atžalynas”, solisti Jānis Kurševs, Andris Kanniņš, Armands Siliņš, Lauris Goss, Kārlis Rūtentāls, Jānis Misiņš un Jolanta Strikaite, Jelgavas bigbends un mūsu pilsētas kamerorķestris. Režisore ir Lolita Truksne, horeogrāfijas autore – Alda Skrastiņa.
Tērpus un dekorācijas veidojuši 2003. gada Šauļu labāko mākslinieku titula ieguvēji Reda un Arūns Oginti. Lietuviešu mākslinieks stāsta – gan viņš, darinot dekorācijas, gan dzīvesbiedre – tērpus, centušies dinamiskām skatuves norisēm nebūt ne pārpilno darbību vizuāli atdzīvināt, atšķirīgu krāsu akcentiem apveltot dažādus notikumus un dalībnieku grupas. Būtiska loma būs gan diviem torņiem, kur uzstāsies solisti, gan lielajām saules motīviem apgleznotajām dekorācijām skatuves dziļumā. Tās veidotas no īpaša sintētiska caurspīdīga materiāla, un izrādes gaitā, izgaismojot no aizmugures, izmantos to “vitrāžas efektu”.
“Ļoti patīk mūzika, es tajā saklausu Filipa Glāsa minimālismu,” šo lietuviešu mākslinieka iespaidu dažā no astoņiem šīs nedēļas kopmēģinājumiem dzirdētais ļauj papildināt ar kārtējo reizi nostiprinātu pārliecību, ka atšķirībā no estrādes mūzikas, kur grupas “Māsas” karjeru par veiksmīgu nosaukt nevarētu, L.Celma ir talantīga komponiste akadēmiskākas ievirzes darbos. Līdz šim viņa plašākai publikai sevi apliecinājusi kā lirisku kordziesmu autore un mūsdienīgi domājoša to aranžētāja. Šajā formas ziņā lielākajā darbā, kas solās būt arī stilistiski visai eklektisks, ļaujot saklausīt roka, tautas mūzikas un citas atbalsis, netrūkst atmiņā paliekošu gaumīgu melodiju, aizkustinošas noskaņas un smalku instrumentāciju.
Ja šo mēģinājumos radušos fragmentu iespaidu svētdien apstiprinās arī darba rezultāts, notikums varētu pretendēt uz skaistāko valstsvētku godu Jelgavā kopš gadsimtu mijas – līdzās tā paša A.Meri diriģētajam Imanta Kalniņa “Rīta cēlienam” tajā pašā kultūras namā pirms dažiem gadiem 18. novembrī.
Ieeja koncertā ir bez maksas, taču, lai nodrošinātos ar sēdvietām, publika aicināta kasē izņemt biļetes.
