Jelgavas pilsētas slimnīcas intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas vadītāja Mārīte Sproģe «Ziņām» pastāstīja, ka klīniskā nāve ir pēkšņa nāve, kad cilvēkam apstājas sirds, asinsrite un elpošana.
Jelgavas pilsētas slimnīcas intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas vadītāja Mārīte Sproģe «Ziņām» pastāstīja, ka klīniskā nāve ir pēkšņa nāve, kad cilvēkam apstājas sirds, asinsrite un elpošana. Smadzeņu garoza bez skābekļa var dzīvot ne ilgāk par četrām minūtēm, pēc tam tā iet bojā. Ja šo četru minūšu laikā cilvēkam neizdodas atjaunot sirdsdarbību, iestājas bioloģiskā nāve.
Ja cilvēku četru minūšu laikā atdzīvina, viņš spēj saglabāt smadzeņu garozu, līdz ar to arī dzīvot. Ir gadījumi, kad sirdsdarbību var atjaunot četru līdz astoņu minūšu laikā, bet tad cilvēkam pilnībā neatjaunojas smadzeņu darbība, un pēc tam var būt komplikācijas.
Sirds var apstāties miokarda bojājuma dēļ, kad ir sirds vājums vai mazspēja, vai arī kādas traumas rezultātā. Sirdsdarbība cilvēkam var apstāties gan pēkšņi, gan kādas slimības rezultātā, kas pat var nebūt saistīta ar sirdi.
Daktere Mārīte Sproģe zināja stāstīt, ka atdzīvināt izdodoties 43 procentus klīniski mirušu cilvēku. Diemžēl ne visi viņi atgriežas pilnvērtīgā dzīve.
Ja cilvēks pēc vairāku mēnešu bezsamaņas atmostas, tā nav bijusi klīniskā nāve. Viņam tad ir daļēji bojāta smadzeņu garoza un tur atrodams kāds lokāls perēklis. Par gadiem ilgu gulēšanu bezsamaņā un veiksmīgu atmošanos raksta tikai grāmatās un rāda kinofilmās.
Ir arī tādas situācijas, kad cilvēkam ir pilnīgi mirusi galvas smadzeņu garoza. Tā parasti rodas kādas traumas rezultātā, kad iet bojā galvas smadzenes vai kādi svarīgi to centri.
Jelgavas pilsētas slimnīcas filiāles kardioloģijas nodaļas ārste Inta Zandere «Ziņām» pastāstīja, ka viņas praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēks tiek atdzīvināts. Rezultāts esot kā nu kuro reizi dažkārt cilvēka dzīvību varot tikai pagarināt uz pāris stundām vai dienām un viņš vienalga nomirst. Taču ir bijuši arī gadījumi, ka cilvēks pēc kāda laika izveseļojas un no slimnīcas tiek izrakstīts. Nupat nesen esot bijis gadījums, kad ar elektrošoka palīdzību izdevies atdzīvināt sievieti. Viņai sirdsdarbība apstājusies infarkta dēļ. Taču par nožēlu nākamajā dienā viņa tomēr no šīs dzīves aizgājusi.
Kardioloģijas nodaļai ļoti būtu vajadzīgs jauns decibrilātors, kas palīdzētu cilvēkiem glābt dzīvību.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas galvenā ārsta vietniece Ņina Kohova pastāstīja, ka arī viņiem bieži nākas mēģināt cilvēku atdzīvināt. Taču ne jau vienmēr tas izdodas.
Tā, martā neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi izsaukti pie 46 gadus veca vīrieša. Viņš gājis no RAF dzīvojamā masīva, pussimt metru no savām mājām pakritis un nomiris sievas klātbūtnē. Viņam tika konstatēts miokarda infarkts. Mediķi nevarējuši ierasties tik ātri, lai paspētu viņu atdzīvināt. Ātrāk pēc palīdzības bija griezies 49 gadus vecs vīrietis, kam sākušās sāpes sirds rajonā. Tomēr neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā slimniekam kļuvis aizvien sliktāk, līdz sirds apstājusies. Mediķi ar elektrošoka palīdzību mēģinājuši viņam atgriezt dzīvību, taču tas nav izdevies.
