Datorspeciālisti rada virtuālo pasauli, kurā neesošo mēģina pārvērst par aizraujošu realitāti. Tajā pašā laikā desmitiem tūkstošu cilvēku ikdienā jāsaskaras ar nežēlīgu virtuālo realitāti.
Datorspeciālisti rada virtuālo pasauli, kurā neesošo mēģina pārvērst par aizraujošu realitāti. Tajā pašā laikā desmitiem tūkstošu cilvēku ikdienā jāsaskaras ar nežēlīgu virtuālo realitāti.
Fantoma sāpes medicīnas vēsturē pazīstamas jau vairāk nekā simts gadu, tomēr vēl aizvien zinātniekiem nav izdevies rast pilnīgu izskaidrojumu, kāpēc neciešami sāp kāds ķermeņa loceklis, kas ir amputēts. Virtuālas sāpes, kas pārvēršas par neizturamu realitāti. Fantoma sāpju upuri savas ciešanas apraksta dažādi: vieniem šķiet, ka zudušo roku dursta ar mazām adatiņām, otrus moka svilinošas sāpes, citiem amputētās kājas pēdu «rīvē» neesošas kurpes zole.
Izskaidrojums meklējams smadzenēs, kur veselam cilvēkam atrodas it kā divas «kartes». Pa kreisi atrodas «karte», kas apstrādā no locekļiem pienākošo kairinājumu informāciju, turklāt jutīgākās ķermeņa daļas aizņem lielāku platību. Piemēram, lūpām nepieciešama «lielāka platība» nekā mugurai. Labās puses «karte» atbild par muskuļu darbību, un vairāk nekā puse no tās regulē mēles, mīmikas un roku darbību.
Jau astoņdesmitajos gados kļuva zināms, ka amputāciju gadījumos smadzenēs notiek pārkārtošanās. Kairinājums netiek apstrādāts tajās vietās, kur veseliem cilvēkiem. Pētījumi pierādījuši, ka pēc amputācijas aktīvie centri smadzenēs var pārbīdīties dažus centimetrus tālāk. Jaunākie atklājumi ļāvuši zinātniekiem izteikt pieņēmumu, ka šīs pārbīdes dēļ rodas fantoma sāpes. Piemēram, pētnieki ir novērojuši, ka cilvēkam ar amputētu kreiso roku šķiet, ka pa to notek aukstas ūdens lāses, kamēr īstenībā tās līst pa kreiso vaigu. Zinātnieki to skaidro tādējādi, ka smadzenēs kreisās rokas un vaiga kairinājuma uztveršanas nervu areāli atrodas līdzās. Pēc amputācijas kreisās rokas nervu lauciņš it kā «paliek bez darba», bet kreisā vaiga kairinājuma nervi aizņem «brīvo nišu». Kreisās rokas nervi tāpat kā agrāk reaģē uz kairinājumu, reizē «izpalīdzot kaimiņam» un nododot informāciju arī uz neesošo kreiso roku. Jo dziļāk blakus esošās ķermeņa daļas nervu areāls ietiecas amputētā locekļa nervu apvidū, jo fantoma sāpes kļūst nepanesamākas. Smadzenēs ķermeņa kartes «kontinenti» neatrodas cits citam līdzās tādā pašā secībā kā īstenībā. Piemēram, smadzeņu apvidū, kas uztver taustes kairinājumu, lūpu areāls robežojas ar plaukstas lauciņu.
Pagaidām zinātnieki nav nonākuši pie vienota kopsaucēja jautājumā, kāpēc vieniem cilvēkiem veidojas fantoma sāpes, bet citiem ne. Daži zinātnieki uzskata, ka, lai izbēgtu no fantoma sāpēm, operācijas laikā nepieciešama ne tikai pilnā narkoze, bet arī lokālā.
Tomēr smadzenes nav dzelžains, drāšu savīts datoram līdzīgs mehānisms. Smadzenes ir plastiskas, un organismā radušos iztrūkumu spēj aizstāt ar kaut ko citu. Piemēram, neredzīgie lasa Braila rakstu ar pirkstiem, tā uztverot rakstīto informāciju. Smadzenēs vizuālā reģiona aktivizēšana noris ar taustes palīdzību. Redzīgiem cilvēkiem šajā gadījumā informācija smadzenēs nonāk caur acīm. Smadzenes pielāgojas reālai situācijai, un šai īpašībai, pēc zinātnieku domām, būtu jāpalīdz arī fantoma sāpju pacientiem. Vācu zinātnieki ir izstrādājuši protēzi, ko darbina elektriskie signāli. Protēze tiek piestiprināta pie neesošā locekļa stumbeņa. Cilvēkam sasprindzinot muskuļus amputētā locekļa stumbenī, rodas elektriskie signāli, kas darbina protēzi. Tādējādi smadzenes uz kādu laiku tiek apmānītas, jo protēze liek tām domāt, ka zaudētais loceklis vēl aizvien ir savā vietā. Lēnām smadzenes nonāk reālā fakta priekšā, un darbs pie «kartes» pārzīmēšanas var sākties.
