Sergejs Bobkovs sievai dzimšanas dienā pasniedza krogu un jaunu dzīves pavērsienu.
Pirms pieciem gadiem jelgavnieks Sergejs Bobkovs, vedot sievu Ritu uz Pūteļu karjeru peldēties, piestāja pie sarkanas ķieģeļu celtnes ar pabalējušu uzrakstu «Pūteļi» un jautāja: «Tu kaut ko tādu negribi? Reiz taču sapņoji par savu krogu…» Sieva to uzskatījusi kā joku, bet pēc pusgada Sergejs viņai pasniedza dāvanu – sarkano divstāvu ēku Zaļenieku pagasta Pūteļos. «Drīz vien sapratu, cik smagu dāvanu man vīrs ir pasniedzis,» smaida Rita Bobkova. Viss pašu rokāmPagājušā gada trīsdesmitajos gados celtā ķieģeļu ēka savulaik būvēta kā pienotava. Mājas pirmajā stāvā atradās pati pienotava un krejotava, pagrabos tika gatavota produkcija – siers, sviests, biezpiens –, bet augšstāvā dzīvoja pienotavas darbinieki un īpašnieks. Oriģinālie sarkanie ķieģeļu mūri un griesti saglabājušies vēl šodien. Pienotavas saimniekam palikušas trīs meitas, kas dzīvo Liepājas pusē, bet viņš pats pazudis no laikiem, kad tika izsūtīts uz Sibīriju. Padomju gados pienotava uz brīdi darbu atsāka, bet Latvijas atdzimšanas laikā neilgu laiku tur darbojās pārtikas veikals. Pēdējos piecus gadus Pūteļos saimnieko Bobkovu pāris. «Vīrs ļoti palīdzēja realizēt manu sapni, jo viņš ir uzņēmējs. To, kas šeit būs, es uzreiz sapratu. Protams, ieguldīti ļoti lieli līdzekļi un milzīgs darbs. Sakārtojām kroga apkārtni, celiņus, paši veidojām iekšējo dizainu. Tā kā pienotavas laikā ēkas otrajā stāvā dzīvoja strādnieki, istabas jau bija izbūvētas, vajadzēja tikai atjaunot interjeru,» stāsta saimniece.Sākot biznesu Zaļeniekos, Rita krasi mainīja nodarbošanos, jo līdz tam bija strādājusi par darba lietu juristi un personālvadītāju. «Lauciņš man bija absolūti nezināms, kā un ko organizēt, jo ēdināšanas uzņēmumiem ir ļoti stingri nosacījumi un kontrole. Vienīgais pluss bija tas, ka es protu garšīgi gatavot un man tas patīk – ja vajag, pie katliem stāvu arī krogā,» smej Pūteļkroga īpašniece. Palīdz aura un ozoli Rita stāsta, ka saimniekot ģimenes uzņēmumā labprāt palīdz arī meita Ksenija. Pirms gada viņa pabeidza Spīdolas ģimnāziju un tagad Latvijas Universitātē studē finanses un ekonomiku. «Protams, neiztiktu bez saviem darbiniekiem, ar kuriem mums ļoti paveicies. Pavārs brauc no Jelgavas, viņš ir ļoti pieredzējis un talantīgs. Esam atraduši vēl pāris ļoti labu pavāru tepat no Tērvetes – meitenes beigušas Saldus specializēto koledžu un pusgadu pie mums strādāja praksē. Bijām ļoti apmierināti ar viņu darbu, tāpēc piedāvājām palikt,» stāsta Rita. Svētki un brīvdienas privātajā biznesā nepastāv. Kā maza skudriņa ar blociņu rokā klientus aptekalē pati saimniece. Vai sapnis nav nedaudz pārvērties par murgu? «Pirmajā pusgadā man arī tā šķita, bet nu jau bizness sāk stabilizēties un jūtos kā profesionālis šajā jomā. Savulaik esmu ieguvusi trīs augstākās izglītības, un zināšanas man ļoti palīdzējušas tikt ar visu galā,» secina Rita. Krīzi «Pūteļkroga» saimnieki tā īsti nav izjutuši. Kas tad cilvēkus uz šejieni vilina? «Pirmkārt jau pati vieta – klusums, skaista daba, blakus ir mežs, rīta un vakara stundās ciemos nāk meža zvēri – stirnas, buki, mežacūkas. Ēkai apkārt ir ļoti daudz ozolu – lieli, spēcīgi koki ar dziļām vēstures saknēm, kas arī vietai piešķir īpašu auru. Nereti cilvēki tiem piespiežas un uzņem enerģiju. Manuprāt, mūsu trumpis ir apkalpošana, cenšamies pielāgoties jebkurai publikai. Prieks, ka mūs iecienījuši arī ārzemnieki, piemēram, dāņu uzņēmēji, kas saimnieko Zemgalē. Viņi brauc ar visām ģimenēm, bet septembrī te atpūšas augstas amatpersonas no Dānijas, pat valdības kungi, kas visi ir mednieki. Necenšamies sasniegt pieczvaigžņu viesnīcas līmeni, pie mums valda vienkāršība un sirsnība,» pārdomās dalās saimniece. Krogam senatnīguma elpu piedod senas lietas, kas dāvinātas, atpirktas, atrastas vecos pagrabos, piemēram, senlaiku piena separators, kas interjerā kalpo kā puķu trauks, restaurāciju gaida pirms 115 gadiem Vācijā ražotās klavieres, kas ir unikālas dizaina dēļ, kā arī daudz citu priekšmetu. Sportiskā gara pēcPagaidām saimniekošanu lauku īpašumā Bobkovi dala ar māju Jelgavā. Rita stāsta, lai cik labi būtu laukos, pavisam pārnākt uz šejieni viņa vēl neesot gatava. Arī dzīvesbiedram pilsētā vēl pieder savi veikali, viņš vēl trenē jaunos airētājus. «Sergejs ir kanoe airētājs, sporta meistars un savā laikā bija Latvijas izlases dalībnieks. Tagad viņš trenē jaunos airētājus, un audzēkņiem ir ļoti labi rezultāti,» vīru slavē Rita. Arī viņa jaunībā bijusi aktīva sportiste, pie Austra Cīruļa trenējusies vieglatlētikā, paralēli peldējusi, spēlējusi tenisu. Latvijas izlases sastāvā startējusi kā sprintere un tāllēcēja. Sportiskais azarts Bobkoviem saglabājies joprojām. Dienas neatņemama sastāvdaļa ir peldēšana. Sešos no rīta dienu viņi iesāk ar peldi. «Tas nāk no mūsu sporta dzīves, ka sevi vienmēr jāuztur formā, un pelde ir labs tonuss visai dienai. Šis rituāls mums ir arī dienas izskaņā, kad ap pusnakti nopeldamies, lai dienā uzkrāto negatīvo ar ūdeni aizskalotu prom un tīri atkal atgrieztos mājās,» stāsta Rita. Arī pāra raksturu saderībā paralēles velkamas ar sportu. «Es kaut ko varu sasteigt, un man visu vajag ātri un uzreiz, kā jau sprinterei, bet Sergejs kā garo distanču sportists ir mierīgāks un nosvērtāks,» pamato Rita. Dzīve abus kopā savedusi nejauši. Rita tobrīd strādāja «Lattelekom», bet Sergejs Jelgavā vēra vaļā veikalu un viņam bija nepieciešams uzstādīt telefonu. Kad abi satikās – viena mirkļa «klikšķis», un pāris bija kopā.
