Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kā zināms, eirokomisāres amatam nominēja Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kā zināms, eirokomisāres amatam nominēja Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Ilgi par to priecāties acīmredzot viņai nebūs lemts, jo pagājušās nedēļas nogalē Francijas finanšu ministrs Nikolā Sarkozī paziņoja, ka plāno ierosināt neatvēlēt strukturālo fondu līdzekļus tām jaunajām ES valstīm, kurās nodokļu likmes būs zemākas par vidējo. Viņš uzskata par nepieļaujamu dažu ES valstu paziņoto, ka tās esot pietiekami bagātas, lai samazinātu savas nodokļu likmes. Dažām tās esot pat līdz nullei, bet tai pašā laikā tās nekaunoties lūgt vecajām ES valstīm piešķirt strukturālo fondu līdzekļus, kurus vecās ES valstis pašas varētu izmantot savu reģionu attīstīšanai.
Piemēram, jaunajās ES valstīs ir zemāks uzņēmumu ienākuma nodokļu līmenis. Tas palielina šo valstu pievilcību ārvalstu investoriem. Igaunijā reinvestētā peļņa vispār netiek aplikta ar nodokli, bet Latvijā, Lietuvā un Kiprā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 15 procentu, savukārt Polijā – 19. Tajā pašā laikā “vecajās” valstīs, piemēram, Francijā, Vācijā un Zviedrijā, uzņēmumu ienākuma nodoklis svārstās no 35 līdz 40 procentiem. Tās tagad satraukušās ne pa jokam, ka kompānijas savas investīcijas novirzīs uz ES “jaunpienācējām”. Tiek lietoti pat tādi skaļi vārdi kā “nodokļu dempings”.
Visā šajā jezgā būs iemesta mūsu parlamenta spīkere I.Ūdre. Turklāt zināmu pikantumu notiekošajā ienes tas, ka paši Latvijas Eiroparlamenta deputāti (īpaši tie, kas atrodas Saeimas opozīcijā) sāk trīt dūčus, kurus ar īpašu sirsnību bakstīs sānos mūsu komisāres kandidātei laikā, kad notiks viņas noklaušināšana Briselē parlamentārajās komitejās. Mūsu finanšu ministrs Oskars Spurdziņš par sava Francijas kolēģa sacīto bez īpašas pietātes un bijāšanas pateicis : “…ož pēc Maskavas, kur atsevišķas valstis jūtas pārākas par citām…”. Viņš arī atzinis, ka šādi izteikumi ir nekorekti un šāda ierosinājuma izteikšanas gadījumā Latvija varētu piedāvāt ES struktūrfondu līdzekļus nepiešķirt valstīm, kurās dzīves līmenis ir augstāks par ES vidējo.
Ja notikušo apsver ar “vēsu galvu”, domājams, šāds priekšlikums diezin vai gūs nepieciešamo vienprātību, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai. Ja vien “vecbiedri” jaunpienācējus nesāks apstrādāt pa vienam, lai tā iegūtu viņu piekrišanu. Ja saruna notiek “zem četrām acīm”, nav šaubu, ka argumenti piekāpīgākai attieksmei tiks atrasti. Kā liecina Eiroparlamenta izplatītā informācija, parlamentārieši no Ūdres kundzes vēlas uzzināt, vai viņa atbalsta nodokļu bāzu saskaņošanu, īpaši uzņēmuma nodokļu jomā, kur starp 25 ES dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības.
Laikā, kad mūsu eirokomisāra amats muitas un nodokļu politikas jomā ir kā pieskaņots nodokļu likmju lemšanai, Briselē “Jaunā laika” un “tēvzemiešu” kašķis var sniegt īstu “lāča pakalpojumu” Latvijas interesēm. Galu galā – saskaņā ar statistikas datiem Latvija ir teju vai nabadzīgākā valsts ES, zemā uzņēmumu ienākumu nodokļa likme var būt viens no stimuliem, lai tautsaimniecību attīstītu. Protams, komisāram jāpauž kopējās ES intereses, tomēr nav ko pievērt acis uz to, ka katrs no viņiem nāk no savas valsts, kuras intereses arī tiek ievērotas.
