Līdz remontam pēc Jāņiem «Kino 19» jelgavniekus lutina ar labām filmām. Šonedēļ skatāma jau redzētā «Bēgošā līgava» un psiholoģiski smagā «Dzīve pārtraukta».
Līdz remontam pēc Jāņiem «Kino 19» jelgavniekus lutina ar labām filmām. Šonedēļ skatāma jau redzētā «Bēgošā līgava» un psiholoģiski smagā «Dzīve pārtraukta».
Varbūt «Dzīve pārtraukta» nesniedz skatītājiem tos filmu uzņemšanas, scenārija, režijas un citus smalkumus, ko pagājušajā nedēļā redzētā «Magnolija», tomēr arī šis kinodarbs var lepoties ar izciliem aktierdarbiem – galveno lomu tēlotāju Andžilīnas Džolijas un Vinonas Raideres izpildījumā.
Protams, no viņām neatpaliek arī kādā lomā redzamā Vūpija Goldberga, par kuras meistarību nevienam lieki nav jāstāsta. Latviešiem un citu bijušo padomju valstu skatītājiem, iespējams, mazliet traucē viesnīcai līdzīgā psihoneiroloģiskā slimnīca (ko galvenā varone darītu, ja nokļūtu mūsu ne tik estētiskajā un skaistajā slimnīcas vidē, turklāt pilnīgi pietiktu ar jebkuru ārstniecības iestādi – kaut vai dodoties roku apsaitēt). Protams, var aizbildināties ar to, ka galvenā filmas problēma nebūt nav slimnīcas ekonomiskais stāvoklis, bet gan izjūtas, tur nonākot.
Tiem, kas vēlas baudīt ko krietni vieglāku un arī parastāku, radīta otra filma – «Bēgošā līgava» ar skaistulīti Džūliju Robertsu un par ne mazāk skaistu uzskatīto Ričardu Gīru galvenajās lomās. Tiesa, pēc nesen redzētās «Ērinas Brokovičas» Džūlija šajā filmā var šķist krietni vājāka. Tieši «Erinā Brokovičā» Džūlijai Robertsai izdevās pierādīt, ka viņa nav tikai vienmēr smaidīgā un jaukā sieviete.
Viedokļi
Ivo Butkus, skolnieks:
– «Dzīve pārtraukta» ir ļoti smaga filma, tāpēc uz to nav vērts iet tiem, kas vienkārši vēlas izklaidēties un atpūsties. Scenārijs skar tādas lietas, par kurām ikdienā noteikti nedomājam.
Rihards Vītols, students:
– Aizkustinošs stāsts par dzīvi psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Šādas tēmas, protams, vienmēr ir smagas un liek pārdomāt mūsu attieksmi pret cilvēkiem, kas tur nonākuši. Un varbūt par to, ka neviens no mums nav pasargāts no slimības.
Iveta Paraževska, inženiere informātiķe:
– «Dzīve pārtraukta» aizskar ļoti smagas tēmas – pašnāvība, dzīves jēga, pārējiem nepieņemams skats uz dzīvi –, bet tajā pašā laikā pasniedz tās skaisti un viegli. No šausminošiem skatiem (kā to varētu paredzēt) filmā nav jābaidās.
Tas ir stāsts par apjukušu meiteni, kas nonāk konfliktā ar sevi un apkārtējo sabiedrību, tādējādi paraksta sev spriedumu – slimnīca, no kurienes izkļūt nav nemaz tik viegli.
