Divas nedēļas. Šāds mazītiņš laika nogrieznītis atlicis līdz dienai, kad skolas bērni atgriezīsies savās «zinību ligzdās», lai atkal ieslīgtu intensīvā mācību procesā. Visam jābūt kārtībā un sagādātam. Zināms, cik tas gan ir kaitinoši, ja pēkšņi izrādās, ka izrakstījusies pildspalva vai aizmirsies tāds nieks kā dzēšgumija vai līme.
Domāju, daudzi vecāki atviegloti nopūtās, kad pirms pāris gadiem Tiesībsarga saceltās brēkas dēļ vairs nebija jāatver maciņš, lai bērnam iegādātos mācību grāmatas un darba burtnīcas. Arī šogad viņš atgādina, ka mammām un tētiem savu materiālo iespēju robežās ir pienākums sagādāt vien kancelejas piederumus, apģērbu, apavus, sporta tērpu, skolas somu un higiēnas piederumus. Tomēr šis «tikai» joprojām ir finansiāli smags faktors. Burtnīcas, klades, zīmuļi, flomāsteri, guašas un akvareļu krāsas, plastilīns, otas un lineālu komplekts, nemaz nerunājot par drēbēm, kurpēm un somām, spēj iegriezt tādu «smukas summiņas» karuselīti, ka vēl ilgi ir viegli nelabi, jo turklāt, kā parasti, visu esam atlikuši uz pēdējo brīdi.
Tomēr arī pēdējam brīdim ir savas robežas. Tāpēc tik nesaprotama šķiet ziņa, ka ģimenēm, kurām finansiāli ir visgrūtāk sagatavot savus bērnus skolai, mācību piederumu komplekti ES fondu līdzfinansētajā projektā, kaut tika solīti jūlijā, jāgaida līdz, iespējams, Ziemassvētkiem. Ja vien atkal neizrādīsies, ka Sabiedrības integrācijas fonda izsludinātajā iepirkumu konkursā necentīsies uzvarēt kāds nekvalitatīvu preču piegādātājs, kā tas, šķiet, noticis pirmajā reizē.
Mūsu valstij nedienas ar iepirkumiem ir sen zināms bēdu stāsts. Skumji, ka nu tas skāris visneaizsargātākos. Gluži tukšā gan viņi nepaliek – trūcīgajiem tiek piedāvāti pašvaldības pabalstiņi un palīgā steidzas dažādas labdarības organizācijas. Tomēr brīdī, kad svarīgs katrs cents, kas «iztērēts» jau plānošanā, plānam izjūkot, paliek tukšums un bēdīga izvēle – izvilkt nodriskāto skolas somu un kedas, kas vasarā pieaudzētā izmēra dēļ jau kļuvušas par mazu, vai iet ar maisiņu un basām kājām. ◆
