Šodien vārdadienu svin Smaidas un Franciskas, vienlīdz reti sastopamu vārdu īpašnieces.
Šodien vārdadienu svin Smaidas un Franciskas, vienlīdz reti sastopamu vārdu īpašnieces.
Smaida Tiltiņa pie skanīgā vārda tika skarbā laikā – tikko bija sācies Otrais pasaules karš. Iespējams, tieši tāpēc viņas vecāki Kārlis un Antonija vēlējās jau šūpulī mazajai meitiņai ielikt cerību uz laimīgu nākotni, ko nesa savās sirdīs. Karš izšķīra Antoniju un Kārli, taču Smaida bija mantojusi stipru raksturu un skaistu vārdu.
Skolas gadus gaviļniece aizvadījusi Teteles pamatskolā, tālāk bija Jelgavas 1. ģimnāzija un Jēkabpils Komerctehnikums.
Kā stāsta Smaida, sava vārda līdzinieces viņa nav sastapusi daudz, patiesībā tikai vienu un visai komiskā situācijā, jo izrādījies, ka arī uzvārdi abām ir vienādi.
Pagājušā gada vasarā Smaida visai skaļi un īsti latviskā garā bērnu, mazbērnu, radu un draugu pulkā nosvinēja apaļu jubileju.
Lielākā gaviļnieces kaislība ir zeme – viss, ko tur iestāda, iesēj, kas izaug un nogatavojas. Abi ar vīru Jāni kopj savu piemājas saimniecību ar mīlestību un neremdināmu enerģiju. Rūpīgi tiek veidots jauns augļu dārzs, jo vecos kokus nolauza pagājušās vasaras vētra, tiek stādīti ogu krūmi un zemenes. Izvēloties katru kociņu, tiek apsvērta šķirne, ražība, garša. Kā nekā tam visam ir labi jāgaršo mazmeitām.
Jaunajā gadā Smaida avīzes lasītājiem novēl vairāk smaidīt un čakli darboties katram savā zemes pleķītī, protams, ja tāds ir.
