Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu vēlu visiem trūkumcietējiem, invalīdiem, bērnunamu audzēkņiem, pensionāriem pansionātos un mājās, Latvijas karavīriem un daudzbērnu ģimenēm, labajiem policistiem, kā Romānam Dikovam un citiem.
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu vēlu visiem trūkumcietējiem, invalīdiem, bērnunamu audzēkņiem, pensionāriem pansionātos un mājās, Latvijas karavīriem un daudzbērnu ģimenēm, labajiem policistiem, kā Romānam Dikovam un citiem. Protams, arī tiem labdariem, kas palīdz visiem nosauktajiem.
Kādreiz jau pietiek, ka parunājies, pasmaidi vai palīdzi pāriet ielu vecam cilvēkam, invalīdam. Šajā klusajā Adventes laikā liekas, ka cilvēki ir tik labi, smaidīgi un draudzīgi… Bieži dzirdams, ka cilvēka smaids otram ir labākās bezmaksas zāles!
Gribu pastāstīt par kādu 13 gadu vecu puisi Alekseju Fiļimonovu, kas vienmēr ir smaidīgs un izpalīdz katram vecam un nelaimīgam cilvēkam. Aleksejs mācās internātskolā Filozofu ielā un ļoti labi izsakās par dzīvi šajā skolā. Jau vasaras beigās viņš nevarēja sagaidīt 1. septembri, kaut gan bieži dzird, ka internāta dzīve nemaz tik laba neesot. Aleksejs palīdz arī vasarās un skolas brīvlaikos, jo dzīvo internātā visu nedēļu. Atceros, kā Aleksejs vasarās centās man palīdzēt, aizejot uz veikalu. Naudu viņam var uzticēt – atnes visu, ko lūdzu, vienmēr arī čeku un atlikumu. Viņš palīdz ne tikai man vien, bet arī citiem. Sevišķu sirsnību izjutu, kad redzēju, kā puisis palīdzēja invalīdei ratiņos kādā lietainā dienā pie gājēju pārejas. Viņa nelaimīgi lūkojās apkārt, garām gāja daudz cilvēku, un tikai 13 gadu vecs bērns palīdzēja sievietei.
Es būtu priecīga redzēt ikdienā vairāk tādu bērnu kā Aleksejs Fiļimonovs. Arī parunāties ar viņu ir interesanti par jebkuru tēmu. Aleksejam ir divi par viņu jaunāki brālīši – Sergejs un Andrejs, pēc dabas līdzīgi Aleksejam. Paldies vecākiem par labo bērnu audzināšanu!
Visiem vēlu labu veselību un lielu Dieva mīlestību 2004. gadā!
Ar cieņu, pensionāre Olita, 83 gadi
