Pat ja Platones, Svētes un Glūdas pagastos neciešamā smirdoņa tuvākajā laikā beigsies, tā ar tikpat lielu intensitāti atgriezīsies rudenī – lielo platību apsaimniekotāja SIA «Delagri» savesto un neizkliedēto mēslu kaudzes iecerējusi atstāt lauku malās. Vides un augu aizsardzības dienesti aizvien piekāpjas zemnieka priekšā, taču rosina vietējās pašvaldības aizstāvēt savus iedzīvotājus un izstrādāt saistošos noteikumus, turpmāk ierobežojot mēslu izkliedes laiku.
Platones un Svētes iedzīvotāju sašutums par nelabumu raisošo smaku pieņemas spēkā – šonedēļ vairāki novadnieki vērsušies ne tikai «Ziņās», bet arī vides dienestā un pagastu pārvaldēs. Piemēram, svēteniece Velta pagasta centra ciematā pie skolas dzīvo kopš 1955. gada, bet tagad saka – tāda smirdoņa Svētē vēl nav pieredzēta. «Nevaru dzīvot kā cilvēks! Logus atvērt nav iespējams, iziet vakarā laukā liegts,» viņa teic, ka pat draudzene no Ozolnieku novada Brankām ziņojusi – pateicoties dienvidrietumu vējam, smaka tikusi līdz Cenu pagastam. Sieviete arī novērojusi, ka zemnieks laukus mēsloja svētdien, kad saskaņā ar normatīviem tas ir aizliegts. «Nākamreiz būs sods!» Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis par smirdoņu pagastos ap pilsētu ir nerunīgs. «Esam brīdinājuši operatoru, jo mēsloja svētdien,» viņš nepārliecinoši saka, gan pēc ilgākas tincināšanas solot sodīt zemnieku, ja pārkāpumi turpināsies. Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore jelgavniece Skaidrīte Rulle spriež, ka, visticamāk, pagastos ilgstošo smirdoņu rada ne tik daudz mēslošana kā vairākās vietās tuvu cita pie citas izvietotās pagaidu mēslu krātuves. Pēc ziemāju virsējās piebarošanas putnu mēsli ar nokrišņiem nonāk augsnē, bet saulē un vējā drīz apžūst, tāpēc smakām nevajadzētu būt ilgām. Tomēr augu aizsargiem iedzīvotāji var sūdzēties, ja domā, ka pārsniegtas mēslošanas normas. Vides dienesta kompetencē ir uzraudzīt, vai pagaidu mēslu krātuves izveidotas atbilstoši normatīviem – ar izolējošu skaidu vai kūdras kārtu apakšā un sedzējkārtu pa virsu. Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere, kas dzīvo Dobelē un smakas retumis jutusi arī tur, atzīst – šī problēma ir ļoti smaga. Viņa piedalījusies normatīvu izstrādē un atzīst – zemnieku lobijs valdībā ir ievērojams. Tādēļ noteikumi lauksaimnieku rīcību neiegrožo tik stingri kā, piemēram, Nīderlandē un Dānijā, kur pakaišu kūtsmēslus visā valstī drīkst izkliedēt noteiktu laiku. Latvijā mēslus uzglabāt uz lauka ļauts kaut visu gadu, valdības noteikumi arī neliedz mēslus kraut tuvu apdzīvotām vietām. «Tā ir globāla problēma – samazinot slogu zemniekiem, tas palielinās iedzīvotājiem,» saka speciāliste. Pātaga pašvaldības rokās I.Kurmahere apelē pie lauksaimnieku sirdsapziņas, mudinot mēslot īsi pirms lietus, turklāt pirms darbiem informēt vietējos iedzīvotājus. Mēslu kaudzes smirdot tik ilgi, kamēr tās kustina. Izžūstot izveidojas aizsargkārta, kas smakām liedz izplatīties. Platones pagasta pārvaldnieks Vladislavs Pogožeļskis neslēpj, ka pats dzīvo netālu no krātuvēm un mēslotajiem laukiem. «Ļoti nepatīkami, man pašam švaki ap dūšu. Arī sūdzību daudz. Sazvanīju vainīgo, teica, ka darbības tūlīt pārtrauks un līdz rudenim kaudzes nekustinās,» saka V.Pogožeļskis. Pagaidām saukt pie atbildības zemnieku liedz normatīvi. Taču novada vadībā jau sāktas diskusijas, ka lauku mēslošana jāierobežo ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Arī Vides dienesta pārstāve I.Kurmahere apliecina, ka pašvaldībām ir tiesības izdot stingrākus normatīvus nekā ES noteiktie. Tādējādi varētu, piemēram, noteikt konkrētu lauku mēslošanas laiku un vietas pagaidu glabātuvēm, pamatojot to ar apdzīvoto vietu tuvumu.
