No 1949. gada līdz savai aiziešanai mūžībā 2000. gadā Jelgavā dzīvoja ģenerāļa Latvijas armijas komandiera Krišjāņa Berķa vedekla Helga Berķis.
No 1949. gada līdz savai aiziešanai mūžībā 2000. gadā Jelgavā dzīvoja ģenerāļa Latvijas armijas komandiera Krišjāņa Berķa vedekla Helga Berķis. Pērn, pateicoties somu rakstniekam Jukam Rislaki, par ģenerāļa Berķa ģimeni, Latvijas valsts aizsardzību un okupāciju 1940. gadā tapusi vērtīga grāmata “Kur beidzas varavīksne”.
Kā rakstnieks, tiekoties ar lasītājiem Jelgavā, stāstīja, šogad paredzēts atkārtots un papildināts grāmatas izdevums. Iespējams, ar jelgavnieku palīdzību vēl varētu iegūt kādus vērtīgus materiālus, ko J.Rislaki varētu pievienot klāt. Jelgavā lielākā pētnieka veiksmes varbūtība saistās ar Helgu Berķis, ģenerāļa un viņa kundzes Hilmas (pēc tautības somiete) dēla Valentīna sievu. Jāpaskaidro, ka viņas vīrs Valentīns 1944. gadā nomira lēģerī Sverdlovskas apgabala ziemeļos. Sibīrijā arī izgaist pēdas jauno Berķu ģimenes atvasītei – gadu un trīs mēnešus vecajam Kārlītim. Permas cietumā viņš mātei tika atņemts. Čeka paziņoja, ka mazulis ir miris, taču bērna līķi mātei nerādīja. Tādēļ ir domas, ka varbūt Kārlis Berķis tomēr izdzīvojis un ar svešu vārdu un uzvārdu izaudzis kādā no daudzajiem Krievijas bērnunamiem.
Jāatzīst, ka, cenšoties kaut ko papildus izzināt šajā lietā, vai ik uz soļa nācās atzīt, ka J.Rislaki jau šeit ir bijis un visu noskaidrojis. Ir grūti, varbūt pat neiespējami sacensties ar lielu žurnālistiskās izpētes meistaru. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja Dace Olte atceras H.Berķis kundzi. Viņa bijusi smalka, inteliģenta (par to liecina arī glītais rokraksts), taču ar ļoti nesaudzīgi sastrādātām rokām. Tās viņai bija cietušas, zvejojot un smagi strādājot izsūtījumā Sibīrijā, no kura viņa atgriezās 1949. gada Ziemassvētkos. Kāpēc H.Berķis par savu dzīvesvietu toreiz izvēlējās Jelgavu, nav skaidrs ne no grāmatas, ne arī citiem dokumentiem. Iespējams, tā bija nejaušība. Zināms, ka pēc atgriešanās no izsūtījuma Jelgavu par savu dzīvesvietu izvēlējās ne viens vien politiski represētais. Turklāt karā nopostītajā pilsētā bija vieglāk saņemt apbūves gabalu.
Jelgavā visvairāk par H.Berķis kundzi zina stāstīt Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja darbiniece Irēna Ķirse. Sākot ar 1980. gadu, viņas ģimene pastāvīgi palīdzēja H.Berķis mājas solī. I.Ķirse atceras, ka Helga esot ar labu vārdu pieminējusi keramiķi Egonu Šmēdiņu, kas savulaik strādāja Jelgavas rūpkombinātā un esot pieņēmis vai ieteicis viņu darbā apavu izgatavošanas ateljē. Nežēlīgākajos Staļina laikos, lai izrādītu labvēlību no izsūtījuma atbraukušam cilvēkam, protams, vajadzēja drosmi. Diemžēl pats Šmēdiņa kungs šo epizodi tik precīzi neatceras. Jāpiebilst, ka, vācot ziņas savai grāmatai, J.Rislaki ar I.Ķirsi runājis pat vairākas stundas. Taču varbūt ir vēl kāda persona, kas atceras H.Berķis. Zināms, ka viņa darbojusies Jelgavas Dārzkopības biedrībā, labprāt dāvinājusi paziņām ziedus un dzīvojusi nelielā namiņā Sakņudārza ielā.
Lūdzam atsaukties lasītājus, kuriem ir ziņas par ģenerāļa Krišjāņa Berķa ģimeni vai viņa vadītajām cīņām pret bermontiešiem pie Jelgavas. Iespējams, ka laiks tomēr ir atstājis kādas pagaidām plašāk nezināmas interesantas pēdas.
