Virdžīnija Vulfa «DELOVEJA KUNDZE» («Daugava», 1998, sērija «XX gadsimta klasiķi», tulkojusi Ingūna Beķere). Virdžīnijas Vulfas (1882-1941), nozīmīgās angļu modernisma rakstnieces, romāns «Deloveja kundze» pirmoreiz angļu valodā izdots 1925. gadā.
Virdžīnija Vulfa «DELOVEJA KUNDZE»
(«Daugava», 1998, sērija «XX gadsimta klasiķi», tulkojusi Ingūna Beķere).
Virdžīnijas Vulfas (1882-1941), nozīmīgās angļu modernisma rakstnieces, romāns «Deloveja kundze» pirmoreiz angļu valodā izdots 1925. gadā. Tas bija laiks, kad Eiropas literatūrā ienāca «apziņas plūsmas» romāns. Novatoriskie rakstnieki atteicās no tradicionālā stāstījuma, kā pamatā bija sižeta fabula, jo uzskatīja, ka tas neatspoguļo ļoti mainīgo realitāti un cilvēka iekšējās pasaules nemitīgās kustības.
Romānā attēlotais laiks ir tikai dažas stundas Klarisas Deloveja kundzes dzīvē. Šī nav izšķiroša diena viņas mūžā: viņa nodarbojas ar saimniecības lietām, staigā pa Londonu, satiek savu seno draugu Pīteru Volšu, un diena noslēdzas ar viesībām Deloveju mājā. Bet lielāko romāna daļu veido nemitīgi klātesošās atmiņas, jūtīgās uztveres nepārtraukti fiksētie iespaidi, kā arī milzums cilvēku tēlu, kas uz brīdi pazib Klarisas skatienam, piesaistot uzmanību ar kādu zīmīgu žestu, frāzi vai apģērba detaļu.
Otra romāna sižeta līnija vēsta par atvaļināto karavīru Septimusu Vorenu-Smitu, kurš atšķirībā no Deloveja kundzes nespēj adaptēties pēckara Anglijas vidusšķiras dzīvē. Šī tēla traumētās psihes vīziju aprakstos Vulfa izmantojusi pašas psihiskās slimības uzliesmojumu atmiņas. Slimība rakstnieci aizveda pašnāvībā 1941. gadā. Tomēr literatūras vēsturē Virdžīnijas Vulfas vārds tiek minēts līdzās Džeimsam Džoisam, Marselam Prustam, Francim Kafkam un citiem izciliem autoriem.
Aigars Tauriņš «SAULE UZ PIERES»
(«Karogs», 1998, sērija ««Karoga» bibliotēka»)
Tas ir jaunā prozaiķa (dzimis 1973. gadā) pirmais romāns, kurā no mūsdienu jaunieša viedokļa vērota Latvijas armijas ikdiena. Brīžiem šokējošā, brīžiem absurdā Tēvzemes sargu dzīve saglabājusi padomjlaiku «ģedovščinu», krievu valodu kā galveno saziņas līdzekli un ārpusreglamenta attiecības. Tā ir pa spēkam tikai izturīgiem un pacietīgiem jauniesauktajiem. Grāmata noteikti jāizlasa jauniešiem, kuri sapņo par drīzu dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.
Silvija Geikina «NOSLĒPUMAINĀ SPĒLMANE ĻENA»
(«Likteņstāsti», 1999).
Atmiņu grāmata par populāro latviešu teātra aktrisi Helēnu Romanovu (1929-1987), kuras mūžs Nacionālajā, tolaik Drāmas, teātrī bijis gan skaistām lomām bagāts, gan nepiepildītu ilgu un smeldzes pavadīts.
Atmiņas grāmatai uzticējuši gan aktrises tuvinieki, gan kolēģi Alfrēds Jaunušans, Antra Liedskalniņa, Elza Radziņa, Uldis Dumpis un daudzi citi.
Kens Maklurs
«TRAUMA»
(«Kontinents», 1999, sērija «Pasaules bestsellers»).
Viens no sešiem Maklura medicīniskajiem trilleriem, kura centrā izvirzīts šāds jautājums: «Ja zinātnieka darba rezultāti izglābs tūkstošiem cilvēku, vai viņam ir tiesības pārkāpt jebkuras morāles normas?»
Intriga sākas ar kāda klaidoņa piekaušanu. Viņš nejauši kļuvis par liecinieku kāda nesen miruša zēna kapa apgānīšanai. Pēc tam dīvainos apstākļos mirst viņš pats…
Deivids Morels «NAKTS UN MIGLAS BRĀLĪBĀ»
(«Kontinents», 1998).
Kārtējais populārā amerikāņu rakstnieka bestsellers īpašu interesi radīs tiem, kuri jau lasījuši romānus «Rozes brālība» un «Akmens brālība».
«Pagātnes liecības un šausmas liek satikties romāna varoņiem, lai atrastu noslēpuma atslēgas, kuras savās rokās tur viņu tēvi. Rēķinu kārtošana ar pagātni ir sarežģīta, jo krustojas daudzu kluso karotāju ceļi. Viņiem jāspēj vienoties pret draudīgo pagātnes rēgu, pretējā gadījumā viņi zaudēs visu.»
Grāmatu apskats veidots sadarbībā ar grāmatnīcu «Alta»
