Aprīlī stila salonā «Pils putns» apskatāmi Marijas Konovas audzēkņu darbi, kas tapuši knipelējot.
Aprīlī stila salonā “Pils putns” apskatāmi Marijas Konovas audzēkņu darbi, kas tapuši knipelējot.
Tekstilizšuvēju biedrības knipelētāju grupas vadītāja jelgavniece Marija Konova ir sava darba fanāte. Lai gan pārzina gandrīz visas knipelēšanas tehnikas, māksliniece joprojām studē pieejamo literatūru par mežģīņu izšūšanu.
Grāmatas gan klusē par knipelēšanas vēsturi Zemgalē un Jelgavā, taču Kurzemē – Tukumā, Kuldīgā, Kandavā, Rendā – 19. gadsimtā tā bijusi īpašā godā. Ar knipelētiem mežģīņrakstiem rotāti goda tērpi, priekšauti, sievu cepures, dvieļi, kurus lietoja tikai svētdienās un īpašos svētkos, galvassegas un citi apģērbi. Visskaistākās bijušas galvas autu mežģīnes, kas izcēlušās ar īpašu izsmalcinātību.
Ieguvusi meistara diplomu mežģīņu darināšanā, māksliniece Rīgā vada knipelēšanas grupu, kurā apmāca jaunos meistarus. M.Konovas interese par knipelēšanu ir tik liela, ka viņa, izzinot šā mākslas veida vēsturi, viesojusies daudzās pasaules valstīs, pētījusi turienes mežģīņu izšūšanas tehniku, kā arī stāstījusi par Latvijas pieredzi. Māksliniece nezina nevienu Eiropas valsti, kurā tā būtu sveša, taču par knipelēšanas dzimteni uzskata Somiju. Tur katru vasaru tiek rīkoti knipelētāju svētki, kurus apmeklē mākslinieki no visām pasaules valstīm. Ap 17. gadsimtu Somijā valdījis trūkums, tikai, pateicoties somu knipelētām mežģīnēm, valsts spējusi atbrīvoties no nabadzības jūga. Tāpēc mežģīņu darinātājas tur ir lielā godā. Somijas pilsētā Raumā pat uzstādīts piemineklis, kurā attēlota sieviete, kas darina mežģīnes. Svētkos pie tā ziedus noliek ne tikai somi, bet arī pilsētas viesi.
Māksliniece skaidro, ka knipelēšana nav sarežģīta, bet ir ļoti praktiska. Ja ar to “saslimst”, tad uz mūžu. Strādāts tiek ar visiem diegiem. Marijas kundzei tīkamākais ir lins, kas ir ļoti veselīgs un silts. Arī koka knipeles nevar aizstāt citu materiālu darbarīki.
