Atzīmējot mākslinieku Dzintras un Andreja Zvejnieku astoņdesmitās jubilejas, kas apritētu šī gada sākumā, Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā Jelgavā atklāta viņiem veltīta izstāde, kurā skatāmas gan mākslinieku gleznas, gan fotogrāfijas no ģimenes albuma.
Interjers un gleznas
Dzintra pasaulē nāca 1939. gada 9. martā Liepājā, kur mācījās Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet Andrejs piedzima 1939. gada 6. janvārī Sunākstē un mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Abi satikās Latvijas Mākslas akadēmijā, mācoties Interjera un iekārtas nodaļā. Pēc studijām kopš 1970. gada jauno mākslinieku dzīve ritēja Jelgavā.
Viņi daudz strādājuši interjeru un sienu gleznojumu izveidē. Nozīmīgākie no tiem tapa restorānos “Ščecina” Rīgā un “Lielupe” Jelgavā, Petropavlovskas Drāmas teātrī Krievijā, Dobeles rūpnīcā “Spodrība”, Jelgavas rajona Kultūras namā, LLU Lauku inženieru fakultātē.
A.Zvejnieks darinājis arī sienu gleznojumus toreizējā Jelgavas 2. vidusskolā, pilsētas bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē. “Tas ir spēcīgākais viņa veikums,” bibliotēkas gleznojumus, kas pērn piedzīvoja restaurāciju, vērtē izstādes kurators Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.
A.Zvejnieks bija arī sabiedriski aktīvs – bijis Jelgavas rajona galvenais mākslinieks, pilsētas deputāts, Jelgavas mākslinieku organizācijas vadītājs. 1986. gadā dibinājis Jelgavas Mākslas skolu un bijis tās pirmais direktors.
Mākslinieki aiz sevis atstājuši arī vairākas gleznas – Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā glabājas ap 30 eļļas un akvareļa darbu, no kuriem daļa tagad skatāma Ā.Alunāna muzejā. Šī ir otrā reize, kad abu dzīvesbiedru veikums apskatāms vienkopus – pirmā savulaik bija Rīgā, Mārstaļu ielas galerijā “M6”. A.Zvejnieks ar akvareļa, bet visbiežāk eļļas krāsām gleznoja klusās dabas un Zemgales ainavas. “Andrejs ir ļoti smalks tonālists, kurš ikdienišķo pasauli paceļ mazliet augstākā līmenī,” teic M.Brancis. Savukārt “Dzintra pievērsās akvarelim, gleznojot gan ainavas, gan ziedus, apliecinot sevi kā izkopta kolorīta mākslinieci. Viņas darbi joprojām izceļas ar vieglu gleznojumu, maigām toņu saskaņām, romantisku pasaules skatījumu un sievišķīgu siltumu”. “Savos darbos mākslinieki parādās tādi, kādi ir visdziļākajā būtībā, kad norauta āda, zvīņas un paliek tikai dvēsele,” tā M.Brancis.
Ieliek ģimeniskas vērtības
Izstādes atklāšanā piedalījās arī mākslinieku meita Ieva Zvejniece un mazbērni. No ģimenes arī nācis impulss veidot izstādi. “Vēl tad, kad vectēvs bija dzīvs, man bija sapnis uz viņa jubileju sarīkot izstādi. Tagad tas ir piepildījies,” asarām acīs par neseno zaudējumu stāsta mazmeita Marta. Tā kā tuvojas arī Dz.Zvejnieces astoņdesmitā jubileja, nolemts rīkot dubultizstādi.
Izstādē skatāmas ne vien gleznas, bet arī Zvejnieku ģimenes fotogrāfiju albumi. Meita Ieva teic, ka, gatavojoties notikumam un pāršķirstot bildes, ne vien atgriezusies bērnībā, bet arī novērtējusi stiprās ģimenes tradīcijas, kas tiek nodotas tālāk nākamajām paaudzēm. “Vecāki mums ar māsu ir daudz rādījuši savu mīlestību, daudz kur iesaistījuši, ieaudzinājuši godīgumu un taisnīgumu. Lai kādā amatā arī būtu, tētis nekad nav mēģinājis sev kaut ko iemantot pa blatu, un to arī iemācīja mums. Par spīti grūtībām, vecāki mācēja dalīties ar Dieva doto talantu. Viņi ir darījuši savu sirdsdarbu, kas ne visiem ir dots.” Neliela izstādes daļa veltīta Dz.Zvejnieces tēvam grafiķim Kārlim Saukam.
Izstādes atklāšanā piedalījās arī māksliniece Ludmila Grīnberga, kura gleznojusi Zvejnieku pāri. Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas viņai bijis sapnis visus Jelgavas māksliniekus iekļaut vienā lielā gleznā. Lai īstenotu ieceri, gājusi pie viņiem un lūgusi pozēt, jo labāk paticis gleznot “no dabas”, nevis pēc foto. Zvejnieku pāris atsaucies, un tapuši divi portreti. Savukārt tad pati māksliniece apprecējusies, piedzimusi meita, un tik lielam darbam vairs nebija lemts realizēties.
Zvejnieku pāra portreti tāpat kā pārējā izstāde Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā skatāma visu februāri.
