Ziemassvētku kauju muzeja apmeklētāju skaits pārsniedza sešus simtus.
Godinot latviešu strēlnieku varonību un uzvaru 1916.–1917. gada Ziemassvētku kaujās, simtiem valgundieku, jelgavnieku un rīdzinieku piedalījās tradicionālajos piemiņas pasākumos Latvijas Kara muzeja filiālē Mangaļos, Babītes pagasta Antiņu kapos, kā arī Ložmetējkalnā.
Šķiet, sinoptiķu solītās vētras dēļ šoreiz Ložmetējkalnā pulcējās mazliet mazāk ļaužu nekā citām reizēm. Toties Latvijas Kara muzeja filiālē Mangaļos to bija 620 – pat vairāk nekā iepriekšējā gadā. Filiāles vadītājs Dagnis Dedumietis spriež, ka galvenokārt interesentus piesaista kauju rekonstrukcijas. Tās veica ap četrdesmit kara vēstures kluba «Latviešu karavīrs» dalībnieku. «Pērn, kad kauju rekonstrukcija nenotika, arī muzeja filiāles apmeklētāju bija mazāk,» secina D.Dedumietis. Savukārt mūsdienu strēlnieku bruņojumu Mangaļos demonstrēja Nacionālo bruņoto spēku karavīri.
Piemiņai nešķiro frontes puses
Svētdien gaidītās vētras brīdinājuma dēļ jau sestdienas vakarā (nevis svētdien, kā iepriekš bija plānots) Ložmetējkalnu piesardzīgi atstāja Latvijas un Somijas skautu, gaidu un jaunsargu nometnes dalībnieki. Kāds somu skauts «Ziņām» teica, ka nometnē Ložmetējkalnā ir jau otro reizi. «Te cīnījās arī somu jēgeri, taču viņi bija vācu pusē,» dziļdomīgi pasmaidot, teica soms. Viņš piebilda, ka arī starp viņa tautiešiem bija kritušie.
Tradīciju uztur jau 28 gadus
Kuplā skaitā uz svinīgā solījuma nodošanu Antiņu kapos bija ieradušies Jelgavas, kā arī Ozolnieku un Jelgavas novadu novada jaunsargi. Taču 37 jaunie Jelgavas bataljona zemessargi zvērēja Ložmetējkalnā. Pie pieminekļa Ložmetējkalnā dziedāja arī vīru kopa «Vilki», bet patriotiskas runas teica aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Latviešu Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis, Otrā pasaules kara dalībnieks Edgars Skreija un citi. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube runas nobeigumā pateicās valgundniekiem par lielo darbu 28 gadu garumā, uzturot šo latviešu strēlnieku godināšanas tradīciju. Klātesošo aplausus izpelnījās arī Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, kurš aicināja mūsdienās iedvesmoties no strēlnieku drosmes.
Vēlāk Ložmetējkalna pakājē iedegtie atmiņu un pārdomu ugunskuri tautai un augstajām amatpersonām bija katram savi, tur valodas daudz nekrustojās. Kā jau daudzus gadus tautai dziesmu toni uzdeva Jelgavas novada koris «Sidrabe». Metrus piecpadsmit no tautas ugunskura, tukšgaitā sildot salonus, stāvēja galvaspilsētas augsto amatpersonu automašīnas.
«Pavilka uz patriotismu»
Jaunais zemessargs jelgavnieks Sandis Štubis pēc zvēresta nodošanas Ložmetējkalnā teica, ka, atrodoties starp zemessargiem, stiprinās viņa ticība valsts nākotnei. Par zemessardzi izvēlējusies kļūt arī jelgavniece LLU studente Salome Rēdmane. «Esmu patriote un negribu pamest šo zemi, vienalga, kas te notiktu,» «Ziņām» sacīja Salome. «Sava valsts ir jāsargā,» piebilda viņas kursabiedrene no Augšzemgales Lāsma Svikle. Jaunais zemessargs Armands Miķelsons piebilda, ka piecus gadus ir strādājis Vācijā un, atgriežoties dzimtenē, viņu «pavilcis uz patriotismu». Visi aptaujātie jaunie zemessargi uzsvēra, ka viņus valsts aizsardzībai pievērsties mudināja starptautiskā situācija, tostarp nemiers Ukrainā.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Kalnciema vidusskolas pārpildītajā zālē pusdienlaikā ar latviešu strēlniekiem veltītu programmu uzstājās populārie mūziķi Juris Kulakovs, dziedātāji Ieva Akuratere, Miervaldis Jenčs, kā arī Viktors Jansons, kurš lasīja komentārus un dzeju.
Pašvaldības piedāvāto iespēju jau pirms pusdienlaika ar autobusu doties uz latviešu strēlnieku godināšanas pasākumiem izmantoja vienpadsmit pārsvarā vecāka gadagājuma jelgavnieku. Viņiem pa ceļam pievienojās arī vairāki valgundnieki. ◆
