«Man ļoti patīk bērni, un es jau sen gribēju pilsētā, kurā esmu dzimusi un dzīvoju, radīt kaut ko viņiem noderīgu. Kad man piedzima meitiņa, sāku pastiprināti interesēties par bērnu attīstību un nodarbībām, kurās es varētu darboties kopā ar viņu. Psiholoģijas studiju laikā vienu kursu mācījos kopā ar Mārtiņa fonda vadītāju Elitu Keišu, kura mani iepazīstināja ar Diānu Timofejevu. Pirms astoņiem gadiem kopā ar meitiņu sāku braukt pie Diānas uz nodarbībām dabas vides estētikas studijā. Tas viss mani ieinteresēja arvien vairāk un vairāk, sāku pie viņas mācīties un rezultātā radīju šo centriņu,» stāstu iesāk Dobeles bērnu izglītības un attīstības centra «Taurenīši» vadītāja Daiga Krūmiņa. Ar draudzeni un domubiedri Kristīni Vītiņu Daiga kopā uzrakstīja projektu Lauku atbalsta dienestam, Dobeles novada pašvaldība piešķīra telpas, un tā kopš 2013. gada septembra pilsētā ir vieta, kur pat ziemas baltumā mazāki un lielāki ķipari var rotaļāties silto smilšu kastē, veidot mandalas no dabas materiāliem vai izstaigāt sajūtu taku. Tas viss, lai stiprinātu bērnu fizisko un emocionalo attīstību, pilnveidotu viņu radošumu un nepieciešamības gadījumā novērstu garīgās vai fiziskās attīstības traucējumus.
Pasaules brīnums
Kā stāsta Daiga, centrā darbs norit gandrīz tikai ar dabīgajiem materiāliem. Savulaik bērni varēja piedalīties animācijas nodarbībās – vispirms izgatavoja stāsta varoņus, pēc tam tos sabildēja, pievienoja dabas un pašu radītas skaņas, un filmiņa gatava. Cieņā arī darbošanās ar graudiem, pupām, zirņiem, lēcām (daļu izejvielu palīdz sarūpēt «Dobeles dzirnavnieks»), bet sevišķi bērniem patīk krāsainās smiltis. «Smiltis pašas krāsojam ar guaša krāsām, kas bērniem nav kaitīgas, žāvējam, sijājam. Darbs liels, bet bērniem ļoti patīk. Pirms nedēļas mums bija nodarbība, kurā divpadsmitgadīgs puika teica, ka krāsainās smiltis ir pasaules brīnums. Ja kaut ko tādu pasaka zēns, kuram turklāt tuvojas tīņa vecums, tam ir īpaša nozīme,» saka Daiga.
Vārdu «brīnums» sarunas laikā Daiga lieto atkārtoti. Un laikam jau pamatoti, ja pēc centrā apmeklētajām nodarbībām uzlabojusies ne viena vien bērna veselība. Sevišķs lepnums ir par D.Timofejevas patentēto silto smilšu kasti, kuras idejai ir jau desmit gadu. Smilšu kaste novērtēta ne vien Latvijā, bet arī ārpus valsts – 2012. gadā tā atzīta par Latvijas labāko izgudrojumu, savukārt pēc pusgada apbalvota ar bronzas godalgu starptautiskā izgudrojumu izstādē Krievijā. Pašlaik noris darbs, lai patentu atzītu pasaules līmenī. Silto smilšu iekārtā tiek izmantotas smiltis ar paaugstinātu kvarca saturu, kas vairo smilšu graudu pieskārienu dziedniecisko efektu. Tās tiek mainītas apmēram reizi trīs līdz piecos mēnešos, savukārt darba procesā izbirušās tiek atdotas atpakaļ dabai, ievērojot principu, ka nekas netiek izmests atkritumos.
«Pie mums nāk bērni ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, un, darbojoties smilšu kastē, ir mazinātas vai pat novērstas dažādas fizioloģiskas nepilnības. Viņi kāpj iekšā plikām pēdiņām, strādā ar plaukstām, masējot plaukstās un pēdās esošos nervu centrus. Ir gadījumi, kad pēc nodarbībām bērniem uzlabojusies runa – tiek darbināta sīkā pirkstu muskulatūra, kas savukārt veicina runas attīstību. Ir bērni, kam samazinājušās astmas lēkmes. Nodarbības apmeklē arī bērni, kuri sirgst ar nakts enurēzi, – šo problēmu idodas novērst īsā laikā. Vienai meitenītei vaina atrisināta pēc četrām nodarbībām, otrai pēc piecām. Sadarbojamies ar vairākiem ģimenes ārstiem, fizioterapeitiem,» skaidro
D.Krūmiņa, piebilstot, ka centru apmeklē arī jelgavnieki. Nodarbības smilšu kastē «Taurenīšos» vada gan pati Daiga, gan pedagoģe Līga Ļaksa. Silto smilšu procedūras var apmeklēt arī pieaugušie, Latvijā šāda iespēja ir Rīgā. Turpinot stāstīt par brīnumiem, kuriem tās palīdzējušas īstenoties, Daiga teic – ir zināmi trīs gadījumi, kad sievietēm, kam ārsti nav devuši cerības kādreiz ieņemt bērniņu, bet kuras papildus citiem pasākumiem apmeklējušas arī smilšu nodarbības, izdevies sapni piepildīt.
Pērļos un eksperimentēs
Centra mērķauditorija ir bērni līdz 14 gadu vecumam, taču, ja ir interese, tiek gaidīti arī jaunieši. Pašam mazākajam, kurš viesojies «Taurenīšos» kopā ar mammu, tobrīd bija trīs mēneši. Centrs piedāvā arī nodarbības māmiņām ar atvasēm līdz trīs gadu vecumam. «Paši mazākie vēl nevar patstāvīgi darboties, taču viņiem patīk citam citu pētīt, apčubināt. Mēs varam viņiem bērt virsū smiltiņas, nodrošinot vieglo pieskārienu masāžu, kas atbrīvo muskuļus un uzlabo asinsriti. Savukārt mammas var apmainīties zināšanām un vienkārši sadraudzēties,» skaidro Daiga. Nodarbības vada Evita Maurmane no Ozolnieku novada, un par viņu Daiga teic – «brīnumains un interesants cilvēks». Centrs piedāvā arī bērnu pieskatīšanas pakalpojumus un organizē lekcijas kā vecākiem, tā pedagogiem par bērnu audzināšanu un attīstību. Nākotnē iecerēts «Taurenīšos» izveidot estētikas metodisko centru, kurā zināšanas varēs gūt pedagogi, speciālisti, vecāki un citi interesenti.
Papildus smilšu kastei un mazuļu skoliņai «Taurenīši» domā arī par jaunām nodarbībām. Drīzumā bērni savu radošumu varēs apliecināt rokdarbos, bet zināšanas iegūt, īstenojot ķīmijas eksperimentus. Centra pedagoģes cer, ka pēdējie vairāk piesaistīs zēnus. Nodarbības vadīs Agija Sileniece, kura stāsta, ka jaunumu vidū būs filcēšana, dekupācija, floristika, pērļošana, trauku apgleznošana un citas aktivitātes. Savukārt eksperimentu idejas palīdz radīt Agijas māsa, kura studē par ķīmijas un ģeogrāfijas skolotāju.
«Dabas vides estētika ir kļuvusi ļoti populāra. Pēdējo divu gadu laikā Latvijā radītas vairāk nekā desmit studiju, kurās strādā ar Diānas izloloto silto smilšu iekārtu. Pārsvarā tās atrodas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs,» norāda D.Krūmiņa. Nodarbības par saistošām atzinuši ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Tas apliecinājies gan nometnēs un dzimšanas dienas ballītēs, gan sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu, gan Dobeles novada svētkos un darba kolektīvu pasākumos.
Cilvēka un dabas mijiedarbe
Jau vairāk nekā divus gadu desmitus ir strādāts Frensisa Bēkona atziņas «Māksla ir cilvēks, reizināts ar dabu» virzienā. Pētījumi veikti LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē un vairāk nekā simts Latvijas izglītības iestādēs. Dabas vides estētikas pamatidejas un oriģinālās metodes ir ilgstoši pārbaudītas dažādos izglītības līmeņos (pirmskolā, skolā, augstskolā, pieaugušo tālākizglītībā, speciālajā un sociālajā pedagoģijā un citos).
Kopš 2008. gada, kad darbu sāka studija «Dabas vēstniecība», pētījumu apjoms un dziļums nozīmīgi audzis. Dabas vides estētika kļuvusi par daudzpusīgi izmantotu metožu kopumu ar teorētisko pamatojumu un savu filozofisko bāzi. Tā ir mācība, kas ļauj būt saskarsmē ar dabu, tās materiālu neizsīkstošo un dzīvinošo enerģiju.
Bērni kļūst atvērtāki
Anna: «Kopš Rūdolfs Emīls apmeklē smilšu nodarbības, viņš sācis labi lasīt divzilbju vārdus. Savukārt Andrejs Tomass kļuvis atvērtāks un vairāk izrāda savas emocijas. Abi bērni izteikuši vēlmi turpināt apmeklēt nodarbības.»
Maruta: «Mans dēls ir kluss un noslēgts, tāpēc nolēmu izmēģināt silto smilšu iekārtu. Varu teikt, ka tā ir darījusi brīnumu. Mēs esam bijuši tikai divās nodarbībās, un dēlā jau ir jaušamas pārmaiņas. Viņš sācis komunicēt, uzdot jautājumus, ko līdz šim nedarīja. Viņš ir atraisījies un kļuvis atvērtāks.»
No dabasvestnieciba.lv
