Sola, ka pilsētā attīrīšanas ietaišu dūņas izvedīs divreiz ātrāk, nekā bija plānots, – līdz ceturtdienas vakaram.
Atzīstot, ka uzņēmums «Jelgavas ūdens» nav pareizi izvēlējies darbam piemērotus laika apstākļus, otrdien Valsts vides dienests pārtrauca pirmdien uzsākto smirdīgo nosēddūņu izvešanu no pilsētas attīrīšanas ietaisēm. Taču, konstatējot, ka ar to nebūs līdzēts, jo transportēšanai sagatavotās dūņu kaudzes smird šā vai tā, Valsts vides dienests atļāvis dūņu izvešanu atsākt ar divkāršu sparu un šo darbu, ko bija plānots darīt apmēram nedēļu, veikt divās dienās.
Par pirmdien sajusto dūņu smaku sūdzējās Meiju ceļa daudzdzīvokļu namu, linu fabrikas apkārtnes iedzīvotāji, kuru mājas atrodas apmēram kilometru no Lapskalna ielā 22 esošajām pilsētas attīrīšanas ietaisēm. Sūdzības par smaku, kas nāca no krāvēja atsegtās dūņu glabātavas, redakcija saņēma pat no lasītājiem 1. līnijā un Lielajā ielā. Lapskalna ielas iedzīvotājs Andris Gasparovičs atzīst, ka šoreiz smaka ir nepatīkamāka nekā citas vasaras. Viņš piebilda, ka šis apstāklis gan nekādi neietekmē viņa ģimenes dzīvi. «Vienīgi dīvaini iznāk – «pilsēta ar izaugsmi», bet smird pēc mēsliem,» smejas jelgavnieks.
Naktī smird tāpat
«Naktī gaisa temperatūra ir zemāka, tādēļ smakai jābūt mazākai,» otrdien, pieņemot lēmumu dūņu izvešanu veikt naktīs, teica «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna. Viņš piebilda, ka dūņu attīrīšanas ietaisēs ir sakrājies tā, ka «paši slīkstam nost». V.Juhna atzīst, ka iepriekš dūņu izvešana bija aizkavējusies lielo lietavu dēļ. Proti, agrofirma «Delagri», ar kuru noslēgts līgums par dūņu savākšanu, nav varējusi tās izvest uz slapjajiem laukiem.
Jelgavas attīrīšanas ietaišu dienesta vadītājs Tālivaldis Ķirsis piebilda – kopējais izvedamo dūņu daudzums ir ap pieciem tūkstošiem kubikmetru. Parasti to izvešana, izmantojot divas automašīnas, ritējusi apmēram vienu nedēļu.
Lai nepatīkamais ātri beidzas
Vakar, kad jau bija noskaidrojies, ka dūņu izvešana siltajā naktī būtiski nemazina neērtības un ar traktoru sastumtā dūņu kaudze smird arī tad, ja masa netiek iekrauta autovedējos, Valsts vides dienesta, pašvaldības un «Jelgavas ūdens» pārstāvji pieņēma lēmumu atsākt darbu ar divkāršu jaudu, iesaistot darbā četrus autovedējus. Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis skaidroja, ka tādā veidā nepatīkamais darbs tiks paveikts nevis nedēļas garumā, bet līdz ceturtdienas vakaram. «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors V.Juhna lēsa, ka vēl vairāk transporta vienību šajā darbā iesaistīt nav iespējams. Tādēļ ātrāk smaku novērst nevarēs. «Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu augustā sāksies notekūdeņu dūņu lauku paplašināšanas projekts. Tas nozīmē, ka nākamvasar attīrīšanas procesā dūņas uzglabāsies trīs nojumēs ar kopējo platību 4800 kvadrātmetru. Tās būs sausākas un tik ļoti nesmirdēs,» uzsver V.Juhna. Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu dienesta vadītājs Tālivaldis Ķirsis paskaidro: «Ražošanas procesā dūņas atūdeņojam līdz 22 procentiem sausnes, un tās nesmird. Taču, dūņām glabājoties atklātā laukumā, lietus šo masu samitrina. Sākas anaerobie procesi, kas ir smirdīgi.»
Dūņas tūlīt jāiestrādā zemē
Skaidrojot problēmsituāciju plašākā kontekstā, Vides pārvaldes priekšnieks H.Verbelis stāsta, ka visefektīvāk ar attīrīšanas ietaišu dūņām tiek galā Rīgā, kur tās izmanto biogāzes stacijā. «Pētot situāciju Jelgavā, tika secināts, ka mums dūņu ir par maz, lai atmaksātos ražot biogāzi,» saka Verbelis. Viņš piebilda, ka līdzīgas problēmas ar smakām ik pa laikam ir attīrīšanas ietaisēs Glūdā, Emburgā un citur. Vides dienesta pārstāvis prognozē, ka šajās dienās par neciešamo smaku varētu sūdzēties arī Platones pagasta lauku mājās, kuru tuvumā agrofirma «Delagri» zemē iestrādās izvestās dūņas. H.Verbelis uzsver, ka šīm neērtībām ir jābūt īslaicīgām. ◆
