«Katram savi trūkumi.» Šo frāzi no manā bērnībā populāras filmas pēdējā laikā atceros itin bieži.
«Katram savi trūkumi.» Šo frāzi no manā bērnībā populāras filmas pēdējā laikā atceros itin bieži. Kad slavens blēdis cietumā dod padomus apšmauktajiem noguldītājiem, dibinot «tautas akciju sabiedrību», un tie paši eks-noguldītāji ir gatavi iesaistīties vēl vienā afērā, es saku: «Katram savi trūkumi!»
Kad dažādas partijas vienā un tajā pašā dienā rīko manifestācijas, demonstrējot aizkustinošu uzticību neesošām vērtībām, saku: «Katram savi trūkumi!»
Kad man nolasa aizraujošu lekciju par tēmu «Ofšors kā Latvijas labklājības veicinātājs», tad gan man vairs nav ko teikt.
25. martā «Zemgales Ziņās» izbijušais premjerministrs Andris Šķēle apgaismoja jelgavnieku prātus. Viens no visveiksmīgākajiem Latvijas uzņēmējiem (vienlaikus apšaubāmi veiksmīgs premjers), atbildot uz lasītāja jautājumu par savām neskaitāmajām ārzonu (ofšoru) firmām, pauda pārliecību, ka «ārzonu firmas statuss ir ļoti populārs, un to lieto pasaules lielākās investīcijas kompānijas, arī populārie mecenāti tādi kā Soross».
Jāteic, ka šīs tēzes autoram ir zināmā mērā taisnība. Jā, ofšoru zonu pakalpojumus izmanto liela uzņēmēju daļa. Arī mecenāts un viens no lielākajiem finansu spekulantiem pasaulē Džordžs Soross, kuru Malaizijā vaino šīs valsts ekonomikas sagraušanā. Jā, izmantot priekšrocības, kuras dod ārzonas, ir ļoti izdevīgi. Un galvenais uzņēmējdarbība ofšoros ir pilnīgi likumīga. Šajā Šķēles kunga apgalvojuma daļā viss ir balta patiesība.
Pretrunas sākas ar «Latvijas labklājības veicināšanu».
Uzņēmējdarbība ofšoros nav nekāda «Amerikas atklāšana». Viss notiek apbrīnojami elementāri. No savas valsts (šajā gadījumā no Latvijas) tiek pārskaitīta nauda uz kādu ofšoru firmu. Protams, atbilstoši starptautiskajai likumdošanai, nekādi nodokļi netiek maksāti. Ofšoru kontā šī nauda var stāvēt kaut vai simts gadu, vai arī tikai vienu stundu (otrs variants ir vairāk izplatīts). Pēc tam tā pati nauda atgriežas savas izcelsmes zemē jau kā legāla ārvalstu investīcija, kam Latvijas neatkarības rītausmā nepieredzējušie likumdevēji bija piešķīruši nodokļu atlaides. Tātad, pēc A.Šķēles kunga domām, šādas manipulācijas ir veicinājušas augstāk minēto tautas labklājību.
Bet, kas būtu bijis, ja šī nauda ne uz brīdi nebūtu atstājusi Latviju, un nekādi nodokļu atvieglojumi nebūtu bijuši? Vai tad šī nauda neveicinātu Latvijas ekonomikas attīstību? Droši vien, ka veicinātu. Vai tā dotu vēl kādu labumu Latvijai? Droši vien. Ja tiktu samaksāti visi nodokļi, tas ļautu arī jums, cienījamie lasītāji, pielikt kādu latu pie algas vai pensijas, bet policijai iegādāties bruņojumu, kas būtu līdzīgs firmas «Ave Sargs» mantiņām.
Bet šo naudu mēs visi kopā esam pazaudējuši. Turklāt – neatgriezeniski.
Katram savi trūkumi!
Arī Šķēles kungam, kas cenšas mums iestāstīt, ka viņa ārzonu firmas ir veicinājušas nevis viņa, bet manu un jūsu labklājību. Tikai viņam nu gan nevajadzētu aicināt citus godprātīgi maksāt nodokļus, kā arī uzdoties par «Latvijas labklājības veicinātāju» un latvju saulvedi.
Valdis Andersons, pensionēts grāmatvedis
