Valsts joprojām bērniem apmaksā higiēnista pakalpojumus
Iesīkstējuši uzskati, ka zobu higiēnists ir lieka ekstra, domāts tikai pieaugušo cīņai ar gadiem krātu zobakmeni vai problēmām, kas radušās nepareizu zobu tīrīšanas paradumu dēļ, protams, nav jūsējie. Cienot savu zobārstu, jūs, protams, pirms ikgadējās vizītes vispirms apmeklējat higiēnistu. Aizvedat arī savus bērnus un zināt, ka pareiza mutes higiēna viņiem nākotnē ļaus ietaupīt daudz naudas. To, ka tas ir svarīgi, apliecina joprojām saglabātais valsts finansējums.Vecāki zina un novērtē«Dēlam bija seši gadi un divi cauri zobiņi. Zobārsts ieteica apmeklēt higiēnistu tajā pašā salonā. Ja tas būtu par naudu, droši vien neietu, bet tā kā bija bez maksas, aizgājām. Nospodrināja zobiņus, uzlika fluoru. Mazākajam dēlam tikko palika trīs gadiņi, ar viņu vēl domājam par vizīti pie higiēnista,» stāsta divu dēlu mamma Gunita. Pati arī higiēnistu apmeklējusi vien tad, kad tā pakalpojumus finansēja apdrošināšanas polise. Kopš tās nav, neapmeklēju arī higiēnistu.«Vislabākais bērnam ir trīs gadu vecums, lai doties pie higiēnista. Taču tas ir atkarīgs no ģimenes, vecāku uzskatiem, iespējām un attieksmes,» teic Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra zobu higiēniste Sanita Kiršteine. Profesionāla zobu higiēna, fluora līdzekļu aplikācijas palīdzēs stiprināt bērna zobiņus un aizsargātos pret kariesu. Ne mazāk svarīgi, ka, apmeklējot zobu higiēnistu, bērns pakāpeniski iepazīst zobārsta kabineta vidi. Higiēnists aprunāsies gan ar mazo pacientu, gan vecākiem par mutes veselību, ieteiks piemērotākos zobu kopšanas līdzekļus, izvērtēs, kāds ir zobu vispārējais stāvoklis, vai kaut kur neveidojas plaisiņas, pigmenta plankumi.Silanti – par paša nauduFluora līdzekļu aplikācijas liek piena zobiņiem, bet tiem profilakses nolūkā varētu klāt arī silantus – ja zobi ir slikti «no dabas». Parasti silantus klāj bērniem pēc sešu gadu vecuma, kad izšķīlušies pastāvīgie zobi. Jāņem vērā, ka silantus valsts neapmaksā, pacienta vecākiem būs jāmaksā pēc noteiktā cenrāža.S.Kiršteine atzīst, ka rūpīgi jāizvērtē silantu nepieciešamība, un pirmais – jāizvairās no aizdomām par kariesu. Tad pēc zobārsta un zobu higiēnista ieteikuma iespējams tos uzlikt, lai aizsargātu bērna pastāvīgos zobus. Silanti līdzinās profilaktiskajai plombei, lai arī nav tik izturīgi, un aizsargā zobu kožamās virsmas no bojājumiem. Tos parasti liek uz piektajiem, sestajiem un septītajiem sānu zobiem ar nosacījumu, ka tie nav bojāti un mutes higiēna ir laba. Silants pasargās tikai kožamās virsmas, taču jāatceras, ka spraugas vai zobu sāni tāpat ilgojas pēc zobbirstes, lai neiedzīvotos caurumos.Nav tik vienkārši«Mūsu mazpilsētā nav zobārsta, kuram būtu līgums ar valsti. Par puikas priekšzoba plombēšanu samaksāju kādus padsmit latus,» stāsta Mārča mamma. Kaimiņu pagasta ambulancē gan braucot «valsts zobārsts» no cita novada, bet tikai reizi nedēļā, tāpēc ir gara rinda, un ērtāk esot doties pie zobārsta tur, kur dēls iet skolā, nevis organizēt speciālu braucienu. Ja būs vajadzīgs «garantijas remonts» vai pēkšņi kāda cita nepieciešamība, pilsētas zobārsts klientu jau zinās.Veselības norēķinu centra (VNC) sabiedrisko attiecību speciālists Toms Noviks skaidro, ka jebkurus valsts apmaksātos pakalpojumus var saņemt tikai iestādēs vai pie speciālistiem, kuriem ir līgums ar VNC. Viņš ieteic palūkot VNC mājas lapā www.vnc.gov.lv, kur sadaļā «Līgumpartneriem» var aplūkot operatīvo budžeta informāciju – valsts budžeta līdzekļu izpildi dažādās programmās, to skaitā zobārstniecībā bērniem. Redzams, ka citi ārsti atvēlētos līdzekļus pārtērējuši, bet citi vēl ne. «Kvotas apjomā ārsti un higiēnisti paši plāno darbu, zinot, kuros mēnešos vairāk pacientu, kad viņiem būs atvaļinājums un pacientus nepieņems,» skaidro T.Noviks. uzziņaiMutes higiēna sākas ar kvalitatīvu, piemērotu zobu birsti, kas aizsniedz arī tālākos zobus, un zobu pastu.Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā. Tīrīšanai izmanto arī zobu diegu. Pareiza tīrīšanas tehnika nodrošina, ka ēdiena atliekas no zobu starpām tiek izslaucītas, nevis sadzītas dziļāk. Zobu higiēnists ir jauna profesija – definīcija tika pieņemta 1989. gadā. Latvijā Zobu higiēnistu asociācija pastāv kopš 1997. gada. Mājaslapa internetā – www.zobuhigienisti.lv.
